Alesandro Bariko "Bez asinīm"
[...] lai arī cik neizprotama ir dzīve, iespējams, ka mēs to šķērsojam ar vienu vienīgu vēlēšanos - atgriezties tai ellē, kas mūs ir radījusi, un dzīvot tur blakus cilvēkam, kurš mūs reiz no šīs elles izglābis. [...] nav nekā spēcīgāka par šo instinktu - atgriezties tur, kur mūs ir salauzuši, un atkārtot šo mirkli gadiem ilgi.