Izstrādātājs kā atslēgas figūra
Neviens programmatūtas izstrādes projekts nevar iztikt bez izstrādātājiem. Tas var nebūt sekmīgs bez mārketinga un projekta vadības, taču tas vispār nebūs nekas, ja nebūs, kas to izstrādā. Viss jau būtu jauki, tikai parasti par projektu vadītājiem tiek iecelti tie, kam nav nojausmas, kā vajag programmēt, un vadītājiem parasti vienīgā doma ir iegūt pēc iespējas vairāk naudas. Lielās izstrādes firmas tas apmierināja- vajadzēja tikai iebarot vadītājus, kuriem parsti nebija nekādas nojausmas par programmēšanu, un izstrādes progmammām noiets garantēts. Programmētāji lamāja stulbos vadītājus, kuri izdod tūkstošiem zaļo par sliktu programmu un labu mārketingu, taču padarīt neko nevarēja.
Un tad kā sprādziens nāca atvērtā koda bums. Tūkstošiem izstrādāju iesaistījās dāžādu programmu izstrādē, veidojot un uzlabojot programmas, kas viņiem interesēja. Rezultātā kārtējā sapulcē, varēja risināties aptuveni šāda saruna:
"Priekšnieks(P): Jaunā versija paredz daudz jaunus uzlabojumus, kas ļauj pāatrināt izstrādes procesu utt, etc
Izstrādāts(I): Bet šo pašu piedāvā atvērtā koda programma
P: Ņemot par pamatu šādu neatbalstītu programmatūru, daudzkārt var pieaugt izstrādes laiks. Statistikas firmas veiktajā pētījumā noteikts, ka ...
I: Savā brīvajā laikā šajā programmā es uztaisīju, ko ir plānots veikt.
P: Bet šo programmatūru izmanto daudzi pazīstami uzņēmumi, kā A,B,C
un tā tālāk un tā joprojām... "

Lai gan parasti vadībai piederēja pēdējais vārds šādās diskusijās, tomēr arvien vairāk arī cilvēki sāka interesēties par iespējām ko sniedz atvērtais kods. Tieši tad arī lielie programmēšanas rīku izstrādes kantori redzēja, ka vajadzētu arī rūpēties par izstrādājiem. Arī visuvarenā Redmontas kompānija saprata, ka arī izstrādāji grib justies aprūpēti. Tieši tāpēc tika dibināta dalītā koda iniciatīva (shared source iniciative) un sākti rīkot pasākumi, kas paredzēti tieši izstrādātājiem (necik sen arī Rīgā tāds notika, ar krekliņu dalīšanu un afterparty). Tas arī varētu būt iemesls kāpēc daži projekti tika izlaisti kā atvērtais kods. IBM kā Linux un atvērtā koda atbalsītāja loma jau sen ir zināma, arī SUN ir atvērusi Solaris.

Taču galvenais jautājums ir ne jau kas un kāpēc, bet "kas notiks tālāk"? Vai izstrādātāju loma turpinās palielināties? Kā parasti, viennozīmīgu atbilžu nav. Arvien attīstītākas izstrādes vides ir piesaistījušas koda ražotājus, kam neinteresē nekas ārpus sava iemītā lauciņa. Viņš mierīgi sēž un čubinās, nemaz nedomā paprasīt, vai viņš zina kas ir Firefox, Python, Wiki, vai, nedos dievs, ekstrēmā programmēšana- viņs par ūdenskrituma modeli ir kaut ko pa miegam lekcijā dzirdējis. Šādiem koda radītājiem ir vienalga kas ir shared vai open source, ja vajadzēs apgūt ko jaunu- uzņēmums aizsūtīs kursos, pēc kuriem viņš turpinās cept kodu jaunajā programmā.
No otras puses automatizētie un pusautomatizētie rīki ir ļoti neelastīgi un ja nepieciešams kaut ko izdarīt savādāk, to nākas darīt "caur izpūtēju". Daudzi izstrādātāji ir atraduši darbu, pateicoties tieši savai darbībai atvērtā koda lauciņā. Arī paši atvērtā koda rīki kļūst kvalitatīvāki un populārāki. Iespēajms daudzi ražotāji pārorientēsies uz atbalstu atvērtā koda programmām, peļņu iegūstot ar papildus rīkiem, kā jau patreiz notiek ar Eclipse. Jebkurā gadījumā jaunā iniciatīva orientēties uz izstrādātāju nāks par labu pirmkārt pašiem izstrādājiem, jo palielinās noteikšanu pār projektu.

Saistītas adreses:
Souceforge
Microsoft Shared Source initiative
Eclipse