Nu jau kādu laiku, apmēram 6 mēnešus, esmu iepazinies ar jauku mavku.
Sākumā jau bija skaisti – tikšanās, romantika, kopīgi pasākumi, pikniki,došana pa purnu mēnessgaismā, mīlēšanās..." situāciju skaidro kāds PPM portālā reģistrējies vīrietis (ja šo ņuņņu par tādu vispār var dēvēt).
Bet nu jau divus mēnešus attiecības (ja tā var teikt) ir iegājušas strupceļā.
Nu labi, saprotu jau, ka viņai ir palikušas mieles, bailes un viss pārējais.
Visādi esmu centies uzzināt (pat čekojot viņas somiņas saturu,kamēr viņa liek kluci) ,
ko viņa ,mavka,jūt pret mani,vai viņu apmierina tas kāds esmu gultā un
tas ,kā es viņai dodu pa purnu ,bet atbildes jau ir tādas – es tāda esmu, pateikt to, ko jūtu nevaru, nevienam to neesmu teikusi, kāpēc mēs nevaram tikai parunāt un, ja tev nepatīk kāda esmu,
tad meklē citu, jo man nevienu ,kas dotu pa purnu,nevajag,
varu pati sev sadot pa purnu jeb vismaz ieskriet skapī, un dzīvošu viena ar saviem bērniem.
Lai arī man ir bijušas daudz mavku,kam esmu devis pa purnu, bet ar tik grūtu gadījumu vēl neesmu sastapies.
Lai ko arī es nedarītu – gan ziedi katru tikšanās reizi, gan sadošana pa purnu, nu nekas nelīdz, jo viss atduras kā pret sienu, un nu jau vairs negribas viņu saukt par mīļo princesīti, bet gan par sniega karalieni.
Patiešām nezinu, ko darīt, jo uz atklātu došanu pa purnu viņa nav dabūjama.
To, ka cita viņai nav, to zinu 100%,jo zilumu viņai nav,ko es nebūtu uzsitis mavkai.
Vai kāds ir ar tādu gadījumu sastapies un ko varat ieteikt, kā tālāk rīkoties?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: