31. Jan 2015 @ 03:29 tiesības aizliegt tiesības nav nekādas tiesības
Garastāvoklis:: bučas džimam, nu
Mūzika: Einstürzende Neubauten - Sabrina

es, starp citu, zinu to ārsti stradiņos, kuru džims pieminēja savā lieliskajā un tik ļoti vērtīgajā rakstā. zinu arī, kā ir justies kā tādai ķekavas vistai uz kušetes, es tā jutos 2008.gadā. mans stāsts gan ir pilnīgi savādāks. es par savu grūtniecību uzzināju no sava vīrieša, manas pirmās mīlestības. viņš ir ārsts un nolasīja simptōmus no mana ķermeņa vēl pirms es biju paspējusi attapties [manā dzīvē viss ir otrādāk]. es nebiju pārliecināma un viņš man nopirka 2 grūtniecības testus. diena, kad es ieraudzīju tās 2 fokin' svītras uz testa, bija viena no drausmīgākajām dienām manā mūžā - tā bija apokalipse, kas paredzēja pilnīgu manas, un tikai manas, dzīves sagraušanu. aborta iespēja pat netika izskatīta, vīrietis bija priecīgs - laimīgais jaunais tēvs. viņš gribēja, lai mans ķermenis viņam iznēsā vēl kādus 4 bērnus. es biju tikko no videnes un iestājusies universitātē, un mana dzīve bija beigusies. es gan visu laiku dzīvoju tādā vieglā nolieguma miglā, pa kluso turpināju pīpēt un stiklainām actiņām vērties tālēs zilajās, cerībā, ka no realitātes var kaut kā pamosties.

ginekolōģe apstiprināja, ka esmu stāvoklī un es pierakstījos uz saglabāšanu. jo man taču bija visi pareizie apstākļi. nu, izņemot to vienu - ka es nebiju gatava un negribēju kļūt par māti. par manu grūtniecību zināja un priecīgi spiedza tikai pāris draudzenes, kurām es pieklājīgi smaidīju un iekšā klusiņām smilkstēju un miru. jo mana pirmā mīlestība būs mana vienīgā, mana jaunība ir beigusies, es būšu ieslēgta kaut kādā drošā suburbian cietoksnī, kur es drīkstēšu piederēt tikai viņam un es vairs nekad nevarēšu būt viena.

man rīgā bija ģim.ārste, kas bija mana ārste jau no agras pamatskolas, nāca vizītēs pie manis mājās un bija radījusi man kaut kādu draudzības un mātišķuma ilūziju. pierakstījos pie viņas, lai pajautātu, vai varu iet pie viņas uz novērošanu. viņa dusmīgi mētāja pa galdu papīrus, teica man, ka esmu par jaunu bērnu taisīšanai un, sašutumā par manu naivo ierosinājumu, paziņoja, ka viņa "jau nu gan nelīdīs, kur viņai nevajag". hujārīju ar ričuku caur āgenskalnu, lai gan milzīgo asaru dēļ neredzēju vispār, kur braucu. bet man bija pohuj, man šajā pasaulē tik un tā vairs nebija vietas - es vairs neesmu es, man vairs nav tiesību, bet ir tikai pienākumi, esmu noreducēta līdz savai dzemdei un tās saturam, es būšu māte un nekas cits.

pāris nedēļas vēlāk man sākās asiņošana. es piezvanīju ginekolōģei un viņa man asi atcirta kaut ko no sērijas, vai es galīgi stulba esot, viņai tagad zvanot, un ka jāzvana pa taisno ātrajiem taču. bet es neticēju, ka ir noticis kas nopietns, jo nebija tā kā filmās. man nekas nesāpēja un asiņošana bija minimāla. es sakrāmēju somu un gaidīju ātros. vīrietis bija aizņemts un varēja mani satikt tikai nākamajā dienā. to visu dienu un nakti es slimnīcā biju viena. pie tās pašas miesnieces kundzes stradiņos. par laimi manu SA konstatēja cita ārste. viņai bija patīkama, mierinoša balss, lai arī viņa nerunāja lieku un neizteica līdzjūtību. otru ārsti, to raupjo sievu, es necitēšu. pēc brīža es jau biju zem narkōzes un pavadīju nakti slimnīcā, guļot milzīgā asins peļķē - uz jautājumiem par to, kas ar mani notiek, daktere miesniece man asi atgrūda, ka viss ir pareizi un ko tad es sagaidu, viņi taču mani "tikko ir iztīrījuši". sorry i asked.

atgriešanās dzīvē nebija viegla, jo kāds mani kaut kur bija redzējis un kāds kaut ko kaut kur bija dzirdējis un cilvēki sāka uzdot neadekvātus jautājumus. ģim.ārste piedevām izpļāpājās par manu grūtniecību manai mātei. netīšām, but the damage was done. vairākus mēnešus pēc visa tā murga mani vēl konfrontēja māte un man bija jātiek galā arī ar to - ar no pārpilnības raga birstošiem pārmetumiem par manu noslēgto dzīvesveidu un mātes krišanu histērijā par to, ka viss par mani jāuzzin no svešiem. viss, ko es varēju teikt, bija, ka viņai par to vispār nebija jāuzzin un tā vispār nav neviena darīšana, tikai mana un mana ķermeņa. un par to uzzināja tieši mana māte, protams - cilvēks, kurš nekad neko neļaus tev aizmirst un mierīgi dzīvot tālāk.

labi, detaļas un visi tie blakusapstākļi nav svarīgi. galvenais ir tas, ka es tam visam gāju cauri viena pati, nobijies naivs skuķis, un man tā arī neizdevās to savam vīrietim piedot. nepagāja ne gads un es jau biju citā kontinentā laimīgi iemīlējusies citā vīrietī un man bija pilnīgi cita dzīve. es nekad nedomāju par savu nevēlamo grūtniecību kā par bērnu, kā par reālu cilvēku. ar to mana pieredze krasi atšķiras no daudzu citu sieviešu pieredzes. mana grūtniecība sevi pārtrauca pati, es noteikti neesmu nekāda ezotēriķe, bet tobrīd domāju, ka tā bija diezgan lōģiska mana ķermeņa reakcija uz tam atņemtu brīvību. vēl tikai bija jāiemācās sadzīvot ar kaunu par to atvieglojuma sajūtu, ka caur kaut kā nāvi es esmu atguvusi savu dzīvi.

mans sakāmais ir tāds, ka es jūtos vainīga tikai sevis priekšā - par to, ka es biju jauna, dumja un ļāvu sev to nodarīt. man toreiz vajadzēja paņemt manu dārgo aiz pautiem un pieprasīt abortu, bļaut un pretoties, pieprasīt viņa klātbūtni slimnīcā, aizstāvēt savu brīvību. vislabāk par izsargāšanos vispār noteikti būtu palīdzējusi iemīlēšanās pilnīgi citā cilvēkā [ironizēju, ja nu gadienā nav skaidrs]. man tajā tumšajā bezmiega naktī stradiņos bija gana daudz laika pārdomāt dzīvi, gana daudz laika maisīt šo ūdeni ar eļļu - vainas un atvieglojuma sajūtas.

toties tagad es zinu, ka nekad vairs nebūšu tik gļēva; tagad es zinu, cik dārga ir brīvība. es mīlu savu dzīvi un mīlu pati sevi, un neviens vairs nekad manā vietā neizlems, ko man vajag vai nē un kā būtu pareizi. kad ar savu tagadējo draudziņu diezgan svaigi bijām sākuši draudzēties, bija reize, kad mans cikls bija nogājis no sliedēm un es biju stāvās šausmās, ka kaut kas varētu būt nogājis greizi un es varētu būt palikusi stāvoklī. draudziņš man zvanīja nakts vidū, jo savā internetvēsturē bija ieraudzījis manis gūglētas vietējās abortklīnikas un, protams, gribēja zināt, vai man gadienā nav viņam kas sakāms. alsō, vai es viņu uzskatot par pilnīgu sūdu, mēģinot visu šo atbildības nastu uzkraut sev vienai pašai. tas bija vairākus gadus atpakaļ, bet es joprojām atceros to mīksto drošības sajūtu, kas mani pārņēma klausoties viņa balsī un dzirdot viņa sacīto. jā, man nav tam jāiet cauri vienai pašai un jā, jebkurš mans lēmums ir labs, jo tas ir mans. tas, ka man ir attiecīgie orgāni, nekādā veidā neuzliek man automātisku pienākumu kļūt par māti. man ir arī cita vērtība, piemēram, intelektuālā nevis tikai kaut kāda miesiskā, bērnus iznēsājamā. caur mani nevar dzemdēt nedz vīrieši, nedz valsts - tās ir eksluzīvi tikai un vienīgi manas tiesības un ir neapstrīdamas, punkts un basta.
About this Entry
[info]neoplasm
31. Jan 2015 @ 01:58 (bez virsraksta)
pro choice or death, protamska.
About this Entry
[info]basta
31. Jan 2015 @ 02:15 (bez virsraksta)
Garastāvoklis:: hmmmm
Mūzika: Eugen Doga
Tags:

Pieraduma spēks- ejot gulēt ieliet lielu glāzi ūdens. Vēlams nolikt rokas stiepiena attālumā.
Un reizēm pa ceļam aizmirst uz plauktiņa koridorā... vai ieliet nepareizajā laikā un pēcāk miegs. Un tad sagribās ĒST.
About this Entry
[info]traffico
30. Jan 2015 @ 22:58 (bez virsraksta)
amoralles skates mūziciņš. go,go,go. dari noskaņu.
About this Entry
[info]neverklever
30. Jan 2015 @ 22:12 (bez virsraksta)
nu i to tielēšanos. šovakar gribēju palikt pie porno un alus, bet nē, glābsim izkaltušu fikusu un joga
About this Entry
[info]neverklever
30. Jan 2015 @ 21:04 (bez virsraksta)
Man ļoti nepatīk mans dzīvokļabiedrs. Es neesmu te lai viņu izklaidētu vai aprūpētu. Es gribētu viņam iesist.
Agrāk šī bija ideālā dzīvesvieta, bet šis cilvēks bija uzstājīgs, un es viņu ielaidu. Tā bija, ir un būs kļūda. Drīz viņš būs otrajā lielajā istabā. Varbūt tad viņš liks man mieru - bet taču nē! Viņš tāpat okupēs virtuvi uz vakariņu laiku, pat uz tualeti nevarēšu tad iet. Visdrīzāk, pat tad, kad atbrauks mans miļotais, tāpat šis smiesies - tikai par mums abiem. Mans dzīvokļabiedrs ir tāds bērns. Tā kā liels, izskatīgs, stulbs pusaudzis. Kā man gribētos viņam pateikt, ka viss, ko viņš ir uztvēris pasaulē, ir virspusējs, un katram no mums ir spējas izvēlēties savu dzīvi tieši tādu, kādu mēs vēlamies. Viņš būtu patīkamāks kā gejs. Es ļoti gaidu izvākšanos.
About this Entry
[info]platformene
30. Jan 2015 @ 20:51 janvāris
Tags:

jo tālāk es prokrastinēju (t.i. jo vairāk tuvojas dedlains, bet es turpinu neko nedarīt), jo vairāk es ēdu. man gribas visu laiku kustināt žokļus. grauzt.
About this Entry
[info]inese_tk
30. Jan 2015 @ 17:51 (bez virsraksta)
Draugi, es tikai gribēju pateikt lielu paldies par šodienu. Jūsu atbalsts un sapratne ir gandrīz fiziski sajūtami, kaut kas līdzīgs lielam apskāvienam vai siltai segai, kas negaidot izveido starpsienu, aiz kuras negācijas un nosodītāji pārsteidzošā kārtā nespēj ievainot, vismaz pagaidām.
About this Entry
[info]jim
30. Jan 2015 @ 09:07 (bez virsraksta)
Es vairs nevaru sagaidīt pavasari!!!
About this Entry
[info]visu_vai_neko
30. Jan 2015 @ 03:11 "es negribu būt tava lelle"
Garastāvoklis:: otherwise viss skaisti
Mūzika: Lothar and The Hand People - Space Hymn

nu vot tā, prijehaļi, liberasti, ne. draudziņš vakardien kautrīgi apjautājās, vai man nebūs iebildumu, ja viņš pa vasaru ies modernajā baletā [trauslas balerīniņas cilāt, kārumnieks tāds]. es tikmēr iešu stenēt un cilāt dzelžus ar citiem večiem. apdraudēsim tradicionālās vērtības kopā! /eju pastīties, vai man jau nedīgst ūsas

citās ziņās - darbā karoju ar vienu slinku franču jenotu, kas tur visus ar savu šarmā apvedis ap stūri. es tur esmu tikai trejas nedēļas un tiešām negribās nākt virsū kā tādam dirsīgam viesulim, bet cieši klusēt arī nespēju. priekšniecība ir šausmīgi jauka, bet disciplīnas viņu aģendā nava nemaz un tad es jūtos arī vainīga par to, ka es piepišos, jo tas nav mans darbs un kāda man galu galā starpība. bet starpība man ir, jo tas ir darba ētikas jautājums. nav man jāizsmeļ svešas savārītās ziepes un jāsit plaukstiņas par to, ka krītas darba kvalitāte tikai tamdēļ, ka viens trollis ērti iekārtojies un iekasē tādu pašu algu kā man, kamēr es velku gan savu, gan svešu vezumiņu, mkēj. šobrīd huiņu apkaroju tīri sievišķīgiem līdzekļiem tb drusku viltīgā morālterōra veidā - nekaunīgi skatos kolēģim uz pirkstiem un publiski veicu ne pārāk glaimojošas piezīmes viņa darba virzienā [nu, tur tā skaļi un domīgi "tu vēl neesi pabeidzis to un šito?!" un tml.]. priekšnieks uzslavēja, ka mani cipari strauji šonedēļ gājuši augšup, uz ko es atbildēju, ka var daudz vairāk izdarīt, ja frančupuikam neļauj nodarboties ar viņa usual bullshit. neviens, saproties, nebija pamanījis, ka viens cilvēks sēž un nekā nedara, tikai viltīgi izokšķerē vieglākos darbiņus [piņķerīgos dāsni atstājot kolēģiem, man tātad], kas ienes fiksus rezultātus un pārējo laiku simulē vieglu aktivitāti un pielien priekšniecei izliekoties par nevarīgu bērnu [šis ir extra bweh]. the struggle is real, though - vai es tiešām gribu indēt lielisku, bezrūpīgu atmosfēru? un vai es pati gadienā neuzprasos uz bullying apsūdzībām? nemeklēju nedz kašķi, nedz izdevīguma, bet par idiņu zem citu svara izliekties arī nesmeķē.
About this Entry
[info]neoplasm
30. Jan 2015 @ 01:12 sāļā vegan tarte
Garastāvoklis:: baigi pilns vēders
Mūzika: Dasmodell vinils
Tags:

mani jau kādu laiku vajāja doma par sāļo kūku- līdzīgā stilā, ka es taisu savas semisvaigēdāju tortes. nevarēju saprast ko dateļu vietā izmantot pamatnei, bet man mazliet internets palīdzēja. pārējo izdomāju pati. sanāca baigi garšīgi. es pat teiktu - garšīgāk, nekā biju domājusi. uztaisiet saviem vegānu vai glutēnfrī draugiem. vai jebkuriem draugiem. var arī vienkārši sev.

receptīte )
About this Entry
[info]inese_tk
29. Jan 2015 @ 23:37 (bez virsraksta)
ā un vispār es pirms Ziemassvētkiem satiku pilnīgi ideālu vīrieti. Seriālā, protams. Runa ir par aģentu Rastu no True Detective - vientuļš, mizantropisks cīnītājs pret netaisnību un ļaunumu. Un ne reizi 8 sēriju laikā nepasmaida. Perfekti. Tā aizrāvos, ka neaizbraucu pie vecākiem uz Ziemassvētku vakaru - sameloju, ka nokavēju pēdējo transportu uz Rē, dzēru kaut ko tur un ļāvos viņa drūmajam valdzinājumam. (Es mēdzu melot tikai ļoti īpašos gadījumos un vecāku apciemošana notiek reizi gadā.)
About this Entry
[info]klusais_okeans
29. Jan 2015 @ 19:34 janvāris
Tags: ,

sen nav nekādas bildes bijušas, ne? bet es eckursejā pēdējo reizi biju augustā (šņuk), mans fotoaparāts lēnām mirst (un mani ar savu uzvedību kaitina) un es vispār daudz sēžu mājās. bet, eckur varat pastīties uz zirdziņiem putenī - zirgu ziema )
About this Entry
[info]inese_tk
29. Jan 2015 @ 18:35 (bez virsraksta)
Es nolēmu kā būs. Tad pēkšņi kārtis arī tā nolēma.
About this Entry
[info]platformene
28. Jan 2015 @ 23:47 (bez virsraksta)
'Actually, dam is eternity in Arabic and blood in Hebrew.'

http://damrap.com/
About this Entry
[info]basta
29. Jan 2015 @ 01:05 janvāris
Garastāvoklis:: piekusu
Mūzika: dub
Tags: ,

es jau kādu brīdi grasījos te apjautāties vai kāds nevēlas atdot vai aizdot pērnā gada Rīgas Laikus, bet vislaik kkā aizmirsu. nu un šodien gandrīz pilns RL14 komplekts mani gaidīja Salaspils bibliotēkas plauktā "lasītājs-lasītājam".

kaut visas manas vēlmes un vajadzības tik īzī piepildītos. šobrīd laikam lielākā problēma (neskaitot naudu, protams) ir segli zirgam. esošie pārstāja derēt un tos nezkāpēc neviens negrib pirkt, jauni ir pārāk dārgi, bet lietoto seglu tirgū nekas jēdzīgs/zirgam derošs un vēl man aptveramajā cenu grupā pēdējos mēnešus nav parādījies.
About this Entry
[info]inese_tk
28. Jan 2015 @ 15:45 (bez virsraksta)
Garastāvoklis:: Poof!

Bija laiki, kad neieredzēju mammas cepto maizi. Tie laiki ir garām. Mmmmm!
About this Entry
[info]platformene
28. Jan 2015 @ 08:21 Mario Bros.
Filmējoties "Super Mario Bros", Mario un Luidži lomu atveidotāji lieliski apzinājās, ka filmējas ļoti sūdīgā filmā, tāpēc bieži vien piebuhājās un kārtējā ainā piedalījās kunga prātā.
About this Entry
[info]soul_embraced
27. Jan 2015 @ 18:05 bad day kinda day
Garastāvoklis:: atslābstu
Mūzika: Mazzy Star - Fade Into You

man šodien beidzot bija slikta diena. man tik sen nebija bijusi slikta diena. un arī šoreiz slikta tikai tamdēļ, ka jūtu, kā ap stūri uzglūn zaraza, droška klepošu vai ko tādu. un alsō arī tamdēļ, ka esmu naiva muļķadesa, kas vēl tic sirdsšķīstībai un cilvēku patiesumam - pierakstu sev atgādinājumam, ka katrs mazs nabadziņš var izrādīties ļaunīgs rūķis, kam ar steigu jāsado' bietē. un veikalā nebija hennas, nēnu, pizģec. sēžu, mēģinu nomierināties :))

bet ir arī visādi brajtsāidi. piemēram, 7dien iemācījos no matrača izlocīt dīvānu, šis origami nav miesās vājajiem gan, bet izdarāms ira. draudziņam nāca kursa puikas uz filmvakaru un bija jānomaina fenšujs, lai visi ielūgtie mūsu pieticīgajā apartamentā salien. viens no viņiem, protams, izrādījās nāvīgi alerģisks pret mincīšiem, kam par godu mincīšiem nācās visu vakaru tusēt brāļistabā, kurā viņiem ieeja parasti stingri noliegta - tā ka svētki beigās izdevās visiem [izņemot, draudziņbrāli, kura jūtas conveniently nav mana problēma].

vēl man šodien no tvinpīkām telegrafēja džūlija, sak', neōōō, nāc apukaļ, nāc strādāt un draudzēties, par ko es, protams, iespurdzos un novilku aizkustinātu awww, bet īstenībā tajā ir arī kaut kas skumjš. kaut kur noteikti ir paralēlais juniverss, kurā mēs ar džūliju caurām dienām kuļam tukšu, ņirdzam un nesam visus cauri. ja būtu kombinējami darbalaiki, es droška pieteiktos vilkt abus arklus. manī pēdējā laikā ir pārāk daudz enerģijas [jāpacilā hrenažierzāles dzelži tak jau].

un no jaunajiem darbakolēģiem kukū ir visi, bet džeimss jo sevišķi. viņam ir 34 gadi, viņš jau 20 gadus hujārī bungas, alsō piestrādā par zvaniķi [jezuss, kur grūti pie viņa stājas un koptēla viņu nesaukt par kvazimōdō], dzīvo ar vecākiem UN NEKAD NAV BIJIS KINŌ. jūs saprotiet? nekad! nevienu reizi, pat ne bišķi, not even the tip!! ar roksiju tagadiņ nevaram atrast nekā tāda gana ķecerīga, uz ko viņu aizvest [viņš ir kristietis]. wtf, vārdsakot.
About this Entry
[info]neoplasm
27. Jan 2015 @ 13:18 (bez virsraksta)
Tags:

nu faaaaaak kā negribas šodien strādāt.
pagājušonedēļ pārstrādājos un šodien darbi tikai krājas kaudzītē - tikai pierakstu kolonnā darāmo darbu sarakstu, bet tā īsti neko neesmu izdarījusi. bla
About this Entry
[info]visu_vai_neko