Garastāvoklis:: drusku nomocīts, bet cerīgs
Mūzika: Tame Impala - Feels Like We Only Go Backwards [gada dziesma]
4dien ar draudziņiem bijām aizgājuši uz prāta vētras un instrumentu koncertu šepat londōnā. latvju māksliniekiem drošvien visnotaļ svešādā un neierastā formātā pie tam - mazā krodziņā un pa lēto [8 mārciņas lol]. nekad neesmu bijusi prāta vētras koncertā, jo - nesitiet - man viņi ir diezgan vienaldzīgi. poproks man nepatīk kā suga un neesmu gana patriōtiska, lai latvju izcelsmes dēļ vien pievērtu acis uz saturu. instrumentus gan gribēju redzēt ļoti un patika pēc vella arī. tāda jestra elektrōnika ne pārāk priecīgās krāsās, gana ritmiska un sarežģīta, lai tresītu ij krodziņā, ij intimākos apstākļos. pasākums bija tik mazformāta, ka nebija vajadzības pēc afigennā šova, uguņiem un salūtiem un virves dejotājiem, un man liekas, ka pašām grupām tā bija drusku atelpa. pie vienas prāta vētras dziesmas visi sāka ņuņņāt, man liekas, izņemot mani, protmas, jo gingers have no soul, toties radās smagas aizdomas, ka šis tiešām lētais pasākums varētu būt bijis viens no lv valdības projektiem, kur atbrauc latvju mākslinieki, paspēlē trimdiniekiem uz jūtām un tad - šeku reku! - rajnim visi nākamie reisi uz lv izpirkti, nu, ziniet, viens no tiem projektiem, kam pa vidu jautājumzīmes un beigās profit:) katrā ziņā ļoti sirreāls vakars.
vakardien, savukārt, devos pie sava šausmīgi iedomīgā tetovētāja. kā jau mākslinieks, viņš nekaunīgi ilgi čakarējās un taisījās t.i. tīri angliskā garā nesteidzīgi strēba tējas un locīja iekšā maizītes un tad piemērīja man tetovējuma stencilu. es biju pasākumam, kā man likās, ļoti viltīgi un stratēģiski saģērbusies - īsie šorti un garās zeķes pāri celim, lai nebūtu viņa klātbūtnē jāizģērbjās [tetovējums uz augšstilba]. diemžēl jutos ļoti neērti tādā skatā pārvietojoties pa ielu - protams, ka kaut kādiem getō lauķiem bija jāsvilpj man nopakaļ [kāda vispār skaitās "adekvāta"/gaidāmā reakcija uz šādiem riesta signāliem - man jāmet ar telefōnnumuru? jākrīt svilpējam ap kaklu?]. enīvej, šodien ļoti ļoti ļoti sāp, knapi rāpoju. pabeigts tiks tikai vēl pēc kāda mēneša, jo sanāca tāds negaidīti liels [that's what she said], bet likās ļoti jauki, ka no manis tika paņemtas naudiņas tikai par 2h, kas neatbilst patiesībai. domāju, ka izpelnījos diezgan lielo atlaidi ar to, ka visu laiku nogulēju ļoti rāmi un netraucēju māksliniekam strādāt ar kaut kādu stulbu smōltōlku, lai arī uz beigām tā sāpēja, ka gribēju visu lauzt un šķaidīt, salōna ajpōdu ar visu sigur roša falsetu jo sevišķi bļa. domāju, ka nekad vairs neko tik lielu netetovēšu.
( še biudžuki no konča ) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
