7. Feb 2016 @ 23:22 februāris
Tags:

sen nebija gadījies sākt dzert šampi vienpadsmitos no rīta
About this Entry
[info]inese_tk
7. Feb 2016 @ 23:06 (bez virsraksta)
dzīves posmos ar nelieliem ienākumiem, bet daudz brīva laika es jūtos daudz labāk nekā tad, kad ir nauda un maz brīva laika, taču tik un tā pastāvīgi iestrēgstu tajā otrajā variantā. (66 kleitas)
About this Entry
[info]klusais_okeans
7. Feb 2016 @ 15:35 (bez virsraksta)
omfgr...
*ieraksta vēl notikumus februāra, marta un aprīļa mēnesī kalendārā*
About this Entry
[info]platformene
7. Feb 2016 @ 10:15 an animal that parties
Garastāvoklis:: atpūšos
Mūzika: The Smiths - There Is That Light That Never Goes Out


vakardien satiku meiteni vārdā džo, krāsainiem matiem un sarkaniem zābakiem, forša tāda, rīkoja meetup'u galentine's day party sakarā t.i. meiteņu ieguldījuma mūzikā svinības. dišuks rough trade'ā bija pirmšķirīgs - hole, slīteres ķinītis, L7, sonic youth, bikini kill, bratmobile un pročaja drebeģeņ, arī visāds vecs disko, kas man ļoti patīk. pedžairu arī veiksmīgi salāpīju. vakara besīgākais mīnuss bija smaržu vannās izmērcējušies vīrieši. tā smaka kādā momentā, pēc otrā litra droška, sasniedz tiešām toksisku līmeni un riktīgi aizcērt elpu. un šeit tā sērga vīriešu starpā diemžēl ir diezgan izplatīta, ir gan arī pozitīvais aspekts - tā kalpo par tādu kā smirdīgu signālraķeti, kas brīdina par loha tuvošanos, tip sniff sniff sniff, deguna spalvas deg? dāmas, slēpieties! viens tāds mani vakarnakt uz dēnsflora bija apsēdis, domāju, ka, ja viņš vēl daudz vicināsies un smirdēs manā virzienā, ģībšu nost.

vēl es vakardien satiku puiku vārdā džo. izstījās pēc izspļauta malvine_truse. ne reizi sarunas laikā nepasmaidīja, tikai sarauktu pieri visu laiku ķimerēja sev matus katrreiz, kad runāja. stingri pieteica, lai noklausos tame impala un grimes jaunos albūmus. ok.

mājās ejot, ieskrēju burgerkingā pakaļ pļēgurburgerim ar frī, un tur mani apkalpoja melnais džeks ar mirdzošiem zelta zobiem/grillz. coolest thing i've ever seen :))
About this Entry
[info]neoplasm
7. Feb 2016 @ 10:07 februāris

pirms 2-3 naktīm redzēju vienā naktī divus sapņus par avārijām. nebija gan nekas gaļains un asiņains, bet ar nepārprotamu manu iesaistīšanos. vakar pirmo reizi piecu gadu laikā noskrāpēju sānu teātra vārtrūmē un pašķaidīju spoguli. tad skaitās, ka man tagad jāgaida tā otra avārija arī?

tā vispār es vairs nevaru pabraukt ar golfu. mašīnu, kas braucot slāpst nost (nu kaut vai, kad noņem kāju no gāzes, vnk samazina ātrumu vai bremzē. slidenā laikā pagriezienos tas vispār ir ļoti "jautri", jo noslāpstot atslēdzas stūres pastiprinātājs), ķurai reizēm ir gandrīz neiespējami ielikt pirmajā ātrumā (otrajā arī mēdz būt grūti), no kuras regulāri izgaist eļļa, kam nav salona spoguļa, nestrādā aizmugurējā ščķotka un, kam krīt nost ātrumkloķa gala bumbulis (apakšā ir tāds abrazīvs izbīdījumus, kuru vairākas reizes esmu līdz asinīm iecirtusi rokā, cenšoties ielikt pirmajā. un tas bumbulis ir vairākkārt līmēts klāt ar divkomponentu līmi). karoč, kad mēs tiksim līdz golfa pārdošanai - nepērciet viņu. nu, ja es līdz tam nepaspēšu viņu samīcīt otrajā, sapnī solītajā, avārijā.
About this Entry
[info]inese_tk
6. Feb 2016 @ 23:37 (bez virsraksta)
Interesanti, kāpēc gan viņi tā darīja? Kāpēc vispār bija mani jāaicina tur piedalīties tādā gadījumā?
About this Entry
[info]vikuks
6. Feb 2016 @ 23:12 (bez virsraksta)
Uztaisīju instalāciju iztādei "Pazudis arhīvā" un aizbraucu prom. Tagad skatījos atklāšanas bildes un izrādās, ka LLMC to mani nebrīdinot pārtaisīja. Cik gan tas ir nejauki.
About this Entry
[info]vikuks
6. Feb 2016 @ 15:30 (bez virsraksta)
ja smuki saģērbjās, bet plāni saspīlējās, tad jāfilmējās. okei.
About this Entry
[info]platformene
6. Feb 2016 @ 11:05 hush little baby
Garastāvoklis:: pirātēju darbā filmas :))
Mūzika: tonijs dīdžejo šausminošu huiņu

6diena. rīts. pedžaira. nenormāls lietus. skrienu uz darbu. neliels vem-pitstops pilsētas zolīdākajā rajōnā.

vakar krāšņi piepisos. netīšām skaicka, jo nepazīstami cilvēki, bet vakars noslēdzās ar 2 džekiem un karaoki metālbārā. trijatā uz skatuves aurējām metalikas enter sandman. mana zvaigžņu stunda bija tas moments, kad hetfīlds nograulo tādu self-affirming yeah uh huh kaut kur pēc lūgšanas, uz kuru trāpīju ļoti precīzi un pareizi.

un dzirdēju arī bēdīgāko pick-up line'u [?] - viņi tur kaut ko sprieda par to, ka visi draugi apprecējušies vai sapārojušies un viss tāds skumjš, kur es piebildu, ka neredzu tādas problēmas, un tad tas viens besīgais zaķis jau kuro reizi tovakar mums pastāstīja, ka nopirkusi māju, bet tad tā skumji novilka "but i've got nobody to share the mortgage with", romaņķika!
About this Entry
[info]neoplasm
5. Feb 2016 @ 20:00 februāris

etsijā var nopirkt auskarus no aļņu sūdiem ar hrustāliņiem
About this Entry
[info]inese_tk
5. Feb 2016 @ 17:59 janvāris
Tags:

jums bērnībā mamma taisīja frī kartupeļus? nu tādus, ko pats mizo, griež un tad vāra melnā katliņā ar apaļu dibenu ilgi stāvot pie plīts?

es ar tādiem izaugu. tādi + lapu salāti, ar dillēm, lokiem un kefīru + cepta oliņa bija viens no biežākajiem un mīļākajiem ēdieniem. mēs dzīvojām centrā, tāpēc pie manis vienmēr nāca visādi cilvēki ciemos un tad mamma stundām stāvēja pie plīts taisīdama frī. jo bērniem taču ir jāēd, bet rocība nebija diezko liela, tāpēc tas bija, kas tāds, ar ko varēja mēģināt visus pabarot un vienlaikus nebankrotēt.

p.s. lasot jūsu komentus sajutos ļoti jauna
About this Entry
[info]inese_tk
5. Feb 2016 @ 14:07 (bez virsraksta)
Garastāvoklis:: :D

I'm narcissistic but that's okay
About this Entry
[info]platformene
5. Feb 2016 @ 13:45 janvāris
Tags:

28. janvāris turpmāk būs ne tikai diena, kad aizgāja mana vecāmamma, viņas tēvs, bet arī Naudiņš - Dabaszirgu Valdnieks, viens no foršākajiem un harizmātiskākajiem zirgiem, kādus esmu satikusi.
About this Entry
[info]inese_tk
3. Feb 2016 @ 20:15 (bez virsraksta)
About this Entry
[info]vikuks
3. Feb 2016 @ 19:02 (bez virsraksta)
pēc divām brīvdienām manas smadzenes beidzot ir gana atgājušas lai kaut ko uzrakstītu.
es skatos filmas ar visiem tiem fantastiskajiem stāstiem, piedzīvojumiem un sasniegumiem un man gribas palīst vēl dziļāk zem segas no tā, cik maz es daru un cik garlaicīgu esmu izvēlējusies savu dzīvi. un tās mūžīgās aizdomas, ka upuris nav tā vērts...

konferences un maģistri ir tas,kas man būtu jāgrib un jāalkst bet
bet nealkstu, nu jā, es vispār jūtos ieslodzīta. jo ģimenes locekļi,kas no Tevis ko gaida ir nepanesami, ja viss, ko gribās, ir vandīties pa pasauli, bohēma un neakadēmiska nedarba (nedarbu!) dzīve.

es esmu šausmās par pieaugušo dzīvi. vēlaizvien, nemitīgi šausmās
About this Entry
[info]divpadsmit
3. Feb 2016 @ 18:17 februāris
Tags: ,

runājot par beznosacījumu mīlestību, es nesaprotu, kāpēc tās pieminēšana lielākajai daļai asociējas ar kaut kādiem augstiem, netveramiem un ezotēriskiem plauktiņiem vai šķiet, ka kas tāds iespējams tikai attiecībā uz bērniem.
manuprāt, "beznosacījumu mīlestība" (un "īsta" mīlestība vispār) balstās saprašanā, ka neviens nevienam nepieder + tajā, ka mīlestībai nav sakara ar tirgošanos. nu no sērijas - ja tu man tā, tad es tev šitā / ja, tu man izdarīsi to, tad es tevi mīlēšu mūžīgi / ja tu man neteiksi, ka mīli, es tevi ienīdīšu utt. jā, tāds "tirgus" ir nepieciešams kopdzīves un sadzīves organizēšanai - ja tu nomazgāsi traukus, es iznesīšu miskasti vai - man šodien sūdīgi, ja tu mani pažēlosi, es neprasīšu, lai tu nedēļas nogalē brauc līdzi pie maniem vecākiem utt. tas ir neizbēgami, bet uz tādiem pašiem principiem tiek balstīta arī sadzīve kopmītnēs, komunālajos dzīvokļos, draugu attiecībās utt. atšķiras tikai "preces un pakalpojumi".
mīlestība vai nu ir vai nav un, ja tās eksistencei ir nepieciešams "tirgus", tad manuprāt, viņas nav. varbūt ir pieķeršanās vai bailes palikt vienam utt, bet ne mīlestība. protams, tas, uz kādiem nosacījumiem cilvēks gatavs "tirgoties" var būt saistīts ar mīlestības esamību vai neesamību (t.i. gatavība kaut ko upurēt, ziedot vai gluži otrādi neiesaistīšanās un vienaldzīgums), bet var arī nebūt. varbūt cilvēks gluži vienkārši nav spējīgs dot otram, to ko otrs gaida, lai gan mīl. tad ir jāizvēlas, kas svarīgāks - tā prece vai pakalpojums, kas nav pieejams vai mīlestība un iztikšana bez šīs lietas/darbības - pofig, kas tieši tas ir. var, protams, turpināt gribēt abus, bet tas parasti rezultējas slimīgās, postošās, vienu vai abus iesaistītos pazemojošās attiecībās.

vienīgais nosacījums mīlestībai ir katrs cilvēks pats. ja kāds mani nemīl, tad tā ir mana problēma, nevis tā cilvēka, kurš nemīl un kaut ko pārmest viņam ir lieki un nereti arī pazemojoši. protams, ir normāli, cilvēcīgi, saprotami pieķerties otram un baidīties palikt vienam, bet ir bīstami aizmirst par to, ka neviens nevienam nepieder. bīstami - tāpēc, ka tā ignorēšana vai aizmiršana pilnīgi noteikti beidzas ar sāpēm un ciešanām. tāpat arī, mums nereti gribas domāt, ka otrs mums ir kaut ko parādā - mīlestību, rūpes, gādību... bet tad rodas jautājums, vai otrs vispār ir prasījis to, par ko mums liekas, ka viņš ir "parādā"? varbūt mēs to entuziastiski/pašaizliedzīgi/utt. esam viņam uzkrāvuši bez prasīšanas vai viņam to maz vajag. vēl manliekas, ka "veselīga" mīlestība iet roku rokā ar pašcieņu, bet, ja tev un otram ar pašcieņu viss kārtībā, tad nemaz ij prātā neienāks mēģināt balstīt mīlestību uz piederēšanu otram, apmaiņu ar "precēm un pakalpojumiem" un bailēm palikt vienam.

nešaubos, ka katram var būt citādāka izpratne par to, kas ir mīlestība un, ko tā nozīmē. šī ir manējā. (un es nebūt neapgalvoju, ka nepieķeros vai netirgojos. es vienkārši cenšos paturēt prātā pamatu tam visam. brīžiem sanāk labāk, brīžiem sliktāk)

p.s. tie vārdi pēdiņās likti tāpēc, ka prasītos izvērstāks skaidrojums, kas ar to tiek domāts, bet nu es negribu rakstīt par to referātu, tikai pieglabāt savā blodziņā savas domas un sajūtas attiecībā uz šiem jautājumiem.
About this Entry
[info]inese_tk
3. Feb 2016 @ 17:21 februāris
Tags:

vakar biju pie friziera. iepriekšējā reize bija, laikam, 2012. gadā. Gribēju apgriezt galus un čolku (parasti to daru pati). Kā jau vienmēr - galu apgriešana beidzās ar uz pusi īsākiem matiem. Nekas, kā teica Mārcis Pumpurs - mati nav zobi - ataugs. tā jau sajūta tāda vieglāka.
About this Entry
[info]inese_tk
3. Feb 2016 @ 01:32 (bez virsraksta)
Vistoksiskākie džeki nebūt nav tie, kas manifestējas kā "totāli assholi". Visnežēlīgākie ir tie, kas aizrautīgi māstero mixed messages teritoriju. Kas ir visjocīgākais, paši visbiežāk uzskata, ka ir šausmīgi labi pret sievietēm.
(Pieņemu apsūdzību arī pretējā virzienā, varbūt, ka tā dara arī vispretīgākās sievietes un es pati.)
About this Entry
[info]jim
2. Feb 2016 @ 22:08 tears for fears, queers for peers
Garastāvoklis:: :|
Mūzika: Sonic Youth - Junkie's Promise

darbā pilnmēness. nav vēl 3diena, bet visiem jumts jau aizbraucis. sen zināms, ka tonijam nav pilns rublis, bet 7dien esot ar sievu izgājis uz restūzi un tur uzbrucis oficiantam vai menedžerim, nesapratu, bet gadījās, un virtuves personāls toniju, sievai par šausmu, izmetuši nafig ārā. viņš akaliņ atnāk uz darbu un stāsta kā joku. mana kaķutante pa tam, tak jau hormonu uzplūdā, vakar, savukārt, salūza - piegāja pie priekšnieces parunāt un sāka jo gauži raudāt. tip stress un spiediens. izgāš4dien itkā burkšķēja, lai es atpišoties un ko es vispār lienot viņas darbus apdarīt [dirsā pažars, tāpēc pierauju klāt arī viņas daļu, še tev par labiem nodomiem, vai ne]. 1dien atnāca, ieraudzīja, kā tas izskatās bez manas līdzdalības un sašļuka, sak, ē vispār zin' kā, tu moš te vari kaut kur roku pielikt. no shit, sherlock. man jau pofig, galnais, lai tikai neraud, jo tad gan es nezinu, kā palīdzēt - tāpēc man patīk strādāt ar ekseļa tabulām nevis ar cilvēkiem. ā nu un šodien man aizmugurē sēdošā čiepiņa cēlās no krēsla, tad sakņupa uz ceļiem, nolika galvu uz galda un raudāja kā zvērs, aizelsdamies. kādu brīdi nevarējām saprast, vai kāds nomiris vai mūsdienu tehnoloģijas novedušas, bet izrādījās, ka mugura padevusies. viņa tur tā notupēja uz ceļiem 2 stundas - pirmo stundu gaidīja kamēr sāpes moš pāries, otro pavadīja gaidot ātros. ātrie iedeva viņai to elpojamo pretsāpju aparatusu, kas balons. jutos neērti, jo tā khšūūū skaņa pie ievilkšanas izklausījās tieši pēc manas dārta veidera imitācijas, ko izklaides nolūkos biju demonstrējusi drusku agrāk - likās, ka tonijs sāks kuru katru mirkli nebalsī ņirgt. čiepiņu dabūja kājās un beidzot aizveda uz dāmistabu, kas viņu pēc tām 2 stundām interesēja krietni vairāk par slimnīcu. īsāksakotiņ, bail rītdien darbā iet.


visur citur arī iet raibi. laikam šokējošāko momentu man sagādāja siobhan, kas paziņoja, ka viņai nekad vēl nav bijis attiecību bez fiz. vai emoc. vardarbības, 'cause i've never known any better. shocked me to the core, tiešām. sajutos kā izlutināta princese. jo mēs ticam, ka mēs, protams, esam vissalaustākie, bet es sevi tādā situācijā pat nespēju iedomāties. un tagad nespēju par to vairs nedomāt, par viņas sejas izteiksmi un to, kā viņa to pateica - vainīgi, itkā tas būtu viņas sliktais ieradums, kuru trūkst rakstura atmest. fuck.

About this Entry
[info]neoplasm
2. Feb 2016 @ 23:15 (bez virsraksta)
Kā jau ierasts, janvārī un februārī viss notiek palēnām un mierīgi. Vienubrīd' aizdomājos- kas tad man darba līgumā rakstīts (nudien neatminos-laikam teicu "izdomājiet paši". Vistuvākais būtu- algots brīvmākslinieks, bet tāda amata klasifikatorā gan nav. Lai arī izveiktie darbi un regulārās darbības ir tuvu tam, ko darīju arī agrāk, tikai ar papildus [p]ienākumiem un, ar uzsvaru, ka lielākā daļa darbu laikam tomēr ir pienākums, nevis brīva izvēle.
Agrāk vai vēlāk tas tā arī notiktu, ka viens cilvēks sāk pildīt maza orķestra funkcijas.
Ar atbildību es daudzmaz tieku galā, bet paliek tie "bet".
About this Entry
[info]traffico