24. Feb 2017 @ 11:12 (bez virsraksta)
Zināju, ka man patīk džezs. Vienmēr bija bijis tuvumā - tēva mašīnā, tēva balsī, kādā nejaušā koncertā, citreiz pašas galvā. Nekad nebiju pievērsusi tam īpašu uzmanību. Tā kā pagājušais gads man ir uz mūžiem nosvētīts par "miroņu gadu", kad vienīgais mērķis bija izdzīvot un kad neeksistēja ne intereses, ne sapņi, ne vēlmes, ne mērķi, tad šis gads pēkšņi ļauj ievilkt gaisu plaušās. Paskatīties apkārt un ieklausīties, kas tieši man bija pietrūcis. Kad tev atņem visu, tad sāc saprast, kas esi tu pats, kas tevi definē, kam ir nozīme un kam - nav, kas patiešām liek justies laimīgam. Es mīlu džezu. Klausoties tajā, sirdī emociju gamma līdzinās salūtam un kuģim vētrā vienlaicīgi. Rodas vēlme reizē raudāt un smieties. Manuprāt, tas ir mūzikas mērķis. Vienmēr ir bijis un būs.
About this Entry
[info]emiilia
23. Feb 2017 @ 22:12 (bez virsraksta)
Mūzika: Me And That Man - My Church Is Black (Official Video)

Me And That Man - My Church Is Black (Official Video)
About this Entry
[info]stradnieks
23. Feb 2017 @ 19:45 (bez virsraksta)
Godīgi sakot, jūtos resna un neglīta. Ja atmiņa neviļ, tad tik ilgstoši šādas domas sen nav bijušas.
Tā kā problēma definēta, tad jāķeras pie risinājuma. Runā, ka viss sākas no iekšām. Nē nu, varbūt man ir neglīta akna vai asimetriskas plaušas, kas to lai zina. To visu novērst var visādi dakterīši halātos un tā tālāk, bet tas lai paliek.
Šoreiz pacelšos nopietnākā - filosofiskā līmenī - un secināšu, ka man pietrūkst dažas lietas, vietas un nodarbes, lai kopumā justos labi un apmierināti dzīvē. Attiecīgi būtu ļoti, ļoti labi saprast, kas man pietrūkst, lai es būtu laimīga. Jo, galu galā, īpaši agrāk mans dzīves mērķis vienmēr bijis būt laimīgai! Šausminoši ambiciozi. Bet mērķiem un virzieniem dzīvē jābūt, neko nedrīkst pārmest!
About this Entry
[info]emiilia
22. Feb 2017 @ 10:20 boys be helpless
Garastāvoklis:: saguris un ņēh
Mūzika: kolēģis dīdžejo adeli

man pie darba ir viens persōnīgais bomzis, es viņu saucu par fellow ginger, jo ruda bārda. viņš parasti guļ tur, kur es eju pīppauzēs. izgāšnedēļ viņu no turienes dzina ārā pseidōmenti, kaut kādi community support lohi, un es tur vienkārši pastāvēju blakus, jo londōnas mentiem patīk palaist rokas un es gribēju redzēt, vai mazmiestu likumsargiem labākas manieres. vakardien, uz biroju negribīgi velkoties, redzēju, ka manam guļošajam bomzim bija pārliekušies pāri kaut kādi skinhedi un tā kā bakstīja, lai ceļās vai ko, un es demonstratīvi nostājos pavisam blakus, aizpīpēju un jautājoši viņos lūkojos līdz viņi fiksiņām un klusiņām notinās. vēlā pēcpusdienā visi mani kolēģi pie loga pielipuši uzjautrinājās, jo mans bomzis bija pamodies un bija pasācis piepisties cilvēkiem uz ielas un visi uz viņu bļāva un sūtīja nahuj. kolēģi spekulēja, ka viņš drošvien gribot smēķi un es nokāpu raudzīties. viņam vienkārši vajadzēja naudu transportam uz hosteli/patversmi, jo viņš sen nebija bijis vannā, ko es viņam bez ilgām pļāpām nosponsorēju. katrreiz ar viņu runājot, mēs itkā runājam pirmo reizi un es ticu, ka viņš tiešām mani neatcerās, jo putni galvā pārāk skaļi. un kamēr liela daļa manu kolēģu ir pārliecināti, ka bomži ir vienkārši ļaunuma iemiesojums, man patīk redzēt visus tos cilvēkus, kas viņam garāmejot noliek blakus drusku ēdiena un augļus.

par maiku runājot, es viņam 7dien pasniedzu kafiju gultā un palūdzu pamest manas viesmīlīgās telpas. itkā visu izrunājām, mēģināju viņam paskaidrot, ka neredzu kopīgas nākotnes un visu tādu, bet viņš ir tik drausmīgi ietiepies, ka jelkāda sakarīga saruna ir praktiski neiespējama. nu tā, ka es pasaku "this is not gonna happen" un viņš pretī, ka "i strongly disagree". tagad mēs cīkstamies tādā vīzē, ka es vienkārši neceļu klausuli, jo no manas puses viss ir pateikts un viņš tikai turpina ģenerēt visādus ģeniālus plānus par to, kā viņš mani tūliņās sakoļīs, ffs. man liekas, viņš maldīgi iedomājas, ka i'm just playing hard to get, kas tikai pierāda, ka viņš mani neko daudz nepazīst. morāls sagurums un seksa žēl.

About this Entry
[info]neoplasm
22. Feb 2017 @ 09:37 (bez virsraksta)
Kārtējo gadu jāsecina, ka Oskara ārzemju valodā nominētās filmas ir daudz sakarīgākas par pamatkategorijā saliktajām.
About this Entry
[info]soul_embraced
21. Feb 2017 @ 02:59 (bez virsraksta)
šķiet, ka pret manas dažādu žanra darbošanās un jaunrades to novērotājiem/skatītājiem vienmēr ir kkāds love/hate relejšonšips. es visai bieži pat neiedomājos par to, ka kādam vispār varētu nepatikt :D
pēc sērijas - Tu esi frīks, līdz neesi izsities. bet kurā brīdī tas notiek? laikam jāgaida kādi desmit gadi.
About this Entry
[info]platformene
21. Feb 2017 @ 01:21 februāris
Tags: ,

aizbraucu uz salaspili, sabrēcu uz papā. nu, es gluži nebrēcu, bet es nezinu kā vienā vārdā apzīmēt ātru, intensīvu runāšanu, mazliet skaļākā tonī nekā runāju ikdienā. no vienas puses man ir šausmīgi žēl tēta, es redzu viņa anksietiju, viņa nenormālās bailes, viņa izmisīgo vēlmi būt labam un pieņemtam, kuru viņš diemžēl pauž veidā, kas rada pilnīgi pretēju efektu utt. no otras puses man ir manas emocijas - dusmas un vilšanās par to, ka man nekad nav bijis īsta tēta, nu tāda kādi bija manām klasesbiedrenēm, draugiem, paziņām. kas naktī brauc pakaļ uz ballīti, iedod pieclatnieku pa virsu pusdiennaudai, interesējas vai bērnam iet labi, priecājas par sasniegumiem, utt. es nedomāju, ka visiem, izņemot mani, ir ideāli tēti, bet no malas, no ārpuses skatoties, īpaši bērnībā man tā ir ļoti bieži licies. es esmu apskaudusi draudzenes, kurām pat patēvi bija klātesošāki, nekā man tētis. klātesoši emocionālā, ne fiziskā ziņā. jo tā jau tētis man ir bijis vienmēr - cilvēks pie televizora ar aliņu rokās, kurš visu naudu iegulda mašīnā, kurš nekad, pilnīgi nekad, nav atzinis nevienu savu kļūdu.

sabrēcu uz viņu un jau brēcot sapratu, ka viņš arī šoreiz neko nesaprot un nesapratīs. braucu mājās un domāju, ka es nekad neesmu redzējusi savu tēti tādu trū priecīgu. esmu redzējusi dusmīgu, aizkaitinātu, nobijušos, aizvainotu, noslēgušos, varbūt arī tādu kā apmierinātu. vistuvāk priekam viņš ir slēpojot, bet tur viņš ir viens, tur nav vietas ģimenei. lai gan es priecājos, ka viņš joprojām brauc uz kalnu, slēpo un dara to skaisti un eleganti. un, man ir žēl, ka viņam ir tikai divas ļoti, ļoti šauras komforta zonas - pleķītis pie televizora ar alkoholu un uz slēpēm. un re - atkal viņš ir mani nemanāmi aptinis ap pirkstu - es žēloju viņu un savas personīgās emocijas atstāju otrā plānā, jo tās taču, tās taču, tās taču ir mazsvarīgas.

p.s. jā, pareizi, vēl viņam mēdz būt pilnīgs bērna prieks par dzīvnieciņiem un kontaktu ar viņiem. bet tas tiešām ir trū bērna prieks. kad Trīne bija satraumētu vietu pie astes turpinājusi laizīt līdz kaulam (jā, brūcē tiešām varēja redzēt vaļēju kaulu), tad papā tā vietā, lai aizvestu viņu pie veta, gulēja viņai blakus gultā un nekustējās, lai netraucētu/nepamodinātu utt.. nebūtu es pamanījusi, Trīne būtu prom uz mākoņmalas jau pāris gadus iepriekš.
About this Entry
[info]inese_tk
20. Feb 2017 @ 13:38 (bez virsraksta)
vļip ačkarik.
menti makani masē un grib lai rīt tiesā liecinu.
About this Entry
[info]basta
20. Feb 2017 @ 03:29 (bez virsraksta)
Tags:

tvnet: Kafija, acu skatiens, vieglums u.c. laba seksa pamatprincipi
About this Entry
[info]inese_tk
20. Feb 2017 @ 00:39 (bez virsraksta)
Mūzika: Ben Frost - Through The Mouth

es kaukad esmu jau te jūsmojusi par zirgu vārdiem, bet šim krāslavietim tāds pavisam jauks vārdiņš ticis - http://lwhorse.lv/Horses/Card.aspx?id=53286
About this Entry
[info]inese_tk
19. Feb 2017 @ 21:25 (bez virsraksta)
Just because I could, doesn't mean I would.
About this Entry
[info]platformene
19. Feb 2017 @ 14:15 (bez virsraksta)
Šodien dzimšanas diena Františekam Vlačilam, manam pagājušā gada mīļākajam režisoram (jeb vienkārši "gada režisoram" pagājušogad). Piemēram, viņa 1967. gada "Marketā Lazarovā" kaut kādās pravietiskās formās ir pilnīgi visi elementi, kuru dēļ es mēdzu mīlēt filmas, lai gan skatīties to bija ļoti smagnēji un prasīja vairākas nedēļas. Man gan lielākoties tas nav kritērijs vērtējošajam patīk/nepatīk.
About this Entry
[info]klusais_okeans
17. Feb 2017 @ 14:04 (bez virsraksta)
santehniķi mudaki. )
About this Entry
[info]basta
17. Feb 2017 @ 14:00 NUVO koncerts Aleponijā.
Mūzika: The Smashing Pumpkins

Kaut kā baigi reti sanāk apmeklēt koncertus un vēl bildēt tos. Šis sanāca īpašs, jo, sev nezinot, bildēju ar vienu darbojošos plaušu. Interesanta pieredze.

Sorry par skaņu, neesmu baigais video tehniķis un ar jauno kameru vēl neesmu apradis pareizi iestatīt iestatījums. Neesmu baigi arī mēģinājis. Gan jau.  

Kā koncerts? Ļoti labi, ļoti. Redzēt kā darbojas mūziķiem "ķimija" savā starpā, kas rezultējās krutā muzonā!



PĀRĒJĀS FOTOGRĀFIJAS )
About this Entry
[info]aicisiv
17. Feb 2017 @ 12:26 (bez virsraksta)
nolikās ar gribu
About this Entry
[info]vikuks
16. Feb 2017 @ 21:57 (bez virsraksta)
dienas "cik jauki":
sākumskolā mācījos kopā ar vienu Jānīti, mēs viens otram tolaik ļoti patikām. Pēc aptuveni 12 gadu vecuma gan vairs neesam tikušies īsti. Šovakar atbraucu pie vecākiem, mamma stāsta, ka jaunākā māsa nesen bijusi uz mūsu skolas salidojumu, kur daudz runājusies ar šo te Jānīti un viņš visu laiku daudz prašņājis par mani. Pēc visiem šiem gadiem! Nu vai nav jauki!
About this Entry
[info]klusais_okeans
16. Feb 2017 @ 20:15 (bez virsraksta)
Pati netieku, līdz ar to Tev tiek piedāvāta iespēja apmeklēt Dailes teātra izrādi "Granātu krāsas aproce" 2017.gada 17.februārī, plkst.19:00, 7.rinda, 11.vieta. Biļetes cena - 18 EUR. Saņemšanas vieta - Rīgas centrs. Norēķināšanās - skaidrā naudā.
About this Entry
[info]zzk
16. Feb 2017 @ 11:10 (bez virsraksta)
šodien gan pa saulaino, jāliek subtitri.
About this Entry
[info]vikuks
16. Feb 2017 @ 00:44 darbi
Garastāvoklis:: darbi
Mūzika: chmapagne
Tags: ,

Šodien bija THE DIENA!
Mazule/mazulīte ieradās @NicePlace Telpa @papīrpele.

Nagi niezēja nstundas izpakot, bet ļāvu to prieku. Nu tik būs letterpress (latviski to sauc par augstspiedi) bēdas un prieki.

Priekā!
About this Entry
[info]traffico
15. Feb 2017 @ 22:20 (bez virsraksta)
tā vietā, lai šķaidītu krāsoju lapu ar sarkanu flomīti, kamēr, tas pabalēja. Mākslas terapija.
About this Entry
[info]vikuks