Turpinājums (atvainojos, ka aizrāvos)
Taču pēc vienas no retajām reizēm, kad pēdējos gados bijām tā teikt "uz krogu" Vecrīgā, atgriežoties kājām pa Maskavas ielu ieraudzījām kādu dierzgan drošu kaķēnu. Es būdams "ļoti labsirdīgā" noskaņojumā nobēru viņai ēst (tas bija laiks kad somā līdzi nēsāju kaķu barību, lai nebūtu jāpaiet garām izsalkušam kaķim), ko šī labprāt arī pieņēma un it kā netīšām ēdot pacēla dibenu un asti gaisā nodemonstrējot, ka ir meitenīte. Tajā bīdī es esmot pateicis: "Kāda tur atšķirība 6 vai 7? 1 vai 2 ir atšķirība, jo tas ir uzreiz 2x vairāk, bet 6 vai 7..." Un tā kopš tās namts pie mums sāka dzīvot pats palaidnīgākais eksemplārs, kurš nākamajā dienā ieguva vārdu Skābīte (dažreiz dēvēta par Skābēnu vai Skābītēnu). Vārds radās vienkārši. Aptuveni 1x gadā es ar sievu vai kursa biedru, kas pie mums dzīvo (kurš paņēma melno runcīti uz Rēzekni, skat. sākumu) kā sakrālu rituālu vienu nakti veltam LSD, jeb tā saucamās "skābes" baudīšanai. Tas ir kā sakrāls rituāls veltīts tikai sev un savai iekšējai pasaulei. Tomēr mēdz gadīties halucinācijas. Tādēļ nākamajā rītā domājām, vai patiešām atradām kaķīti vai tas mums tikai tā "likās". Visu sarežģītāku padarīja, ka šī bija noslēpusies, tomēr beidzot to atradām - un loģiski nosaucām par Skābīti, vārdā, kas perfekti atbilst viņas raksturam. Pēc tam gan nolēmām likt treknu punktu... timēr nedaudz vairāk kā pirms gada lietainā tumšā rudens vakarā ap pusnakti nākdams no darba pamanīju ar acs kaktiņu pāri ielai pārskrienam kaķi bez astītes. Man viss iekšā sažņaudzās, jo gribējās palīdzēt tomēr nezināju vai tā ir meitene, vai vesela, vai sieva akceptēs, vai pārējās pieņems (un starpcitu šo vēlāk arī visilgāk nepieņēma, izņemot Buzi, kura jau otrajā dienā ar visiem draugs), utt. Tad, kā bieži daru, ļāvu izšķirt visu liktenim. Nolēmu atgriezties kur redzēju kaķi ieskrienam un ja tas tur būs un dosies rokās, tad ņemu, ja nē - tad nē. Es viņu atradu un viņa (kā izrādījās) devās man līdzi uz mājām. Kā zaudējusi asti - nezinu. Runā, ka kaķi lienot automašīnu motoros sildīties... bet skats bija šausmīgs... tāds mazs asiņains strupulis, tomēr tas diezgan ātri sadzija (un viņa godam izpelnījās vārdu Ļipaste Ļipsis), tomēr sākās cita problēma - pirmais kaķulaiks, kas tā arī negribēja mitēties un šī visu laiku manījās lai izšmauktu pa durvīm ārā... un kādu dienu viņai tas izdevās. Bija bēdīgi, bet - Ce la viv. Turklāt par vienu muti mazāk ko barot (biju tikko aizgājis no darba). UN tomēr tās nebija beigas, jo aptuveni pēc mēneša, kad sieva, dodoties uz darbu, vēra kāpņutelpas lejas durvis vaļā... pa tām lepni iesoļoja mūsu Ļipsis. Stāvus gan skaitīt neprasdams mēģināja tikt pirmā stāva durvīs mūsu pusē... bet galu galā bija atpakaļ... turklāt ar blusām un trīs bērniem vēderā. Par melno runcīti Kurmi (piedzima pēdējais) jau stāstīju. Otrā bija māsiņa, ko saucam par vienkārši par Meitiņu (visai atsitusies krustmātē Skābītē - taisa blēņas bez mitas)... viņa gan visticamāk nekļūs par mūsu devīto kaķeni, jo šajā nedēļas nogalē sev par dzimšanas dienas dāvanu viņu izvēlējies sievas jaunākās māsas draugs/čalis/puisis. Tā kā viņa pie mums būs vēl tikai 48 stundas, ja vien neatdos atpakaļ (vienīgo reizi, kad mēģinājām atdot kaķeni (tas bija Buzītis), mēs dabūjām to pēc nedēļas atpakaļ "raksturu nesaderības dēļ"). Bet domāju, ka šoreiz tā nenotiks. Nu un tad paliek pirmdzimtais Puika ar iesauku "Lapsēns Vuks". Pirmos divus mēnešus bija ļoti veselīgs un ņiprs, bet tad pēkšņi savārga, tikai gulēja, atteicās ēst. Jau baidījos par vissliktāko - flebiscītu. Tomēr tā vietā, lai paliktu sliktāk viņam paliek arvien labāk un arvien straujāk - jau normāli ēd, lēkā gultā iekšā ārā, izkārnījumi, jau gandrīz normālā krāsā un konsistencē (vienīgais, visu laiku nedaudz asinis), tā kā... ja vien nebūtu tik izkāmējis un neatteiktos dauzīties ar māsu, liktos pilnīgi vesels. Tā kā ceru, ka drīz būs. Droši vien ka vainīgi tārpi, jo mātei tie ir. Tā kā būs jārīko kārtējā attārpošanas tūre ar smēri Duelmint... vienkārši gaidījām, kad paaugsies, turklāt tas nav lēti... viena tūbiņa ap 10 Ls, bet mūsu baram vajag vismaz 2.