alerģiju interpretē kā mīlestības, dusmu un baiļu mudžekli. vispirms ir cilvēka neapmierinātība, tad ķermenis, labu gribēdams, pagādā iespēju pakunkstēt un pavaimanāt, ja jau cilvēks tik ļoti vēlas.
pirms kāda laika es arī staigāju noraudājusies, šķaudīdama par katru pūciņu, un ar līkumu visiem spalvainajiem dzīvniekiem. tā kā alerģija rodas prātā, vajag bišķiņ ar sevi pastrādāt nevis rīt smukās, apaļās ripiņas un citus draņķus, un viss atkal nostājas savās vietās. ir vērts, nešķaudīt ir forši.