viņnedēļ kosplejoju "normālu cilvēku"
cēlos katru dienu gandrīz pavisam precīzi vienā un tajā pašā laikā, braucu uz darbiņu ar trolejbusu 9:23, pēc trim dienām jau zināju visas sejas, kas katru dienu brauc ar trolejbusu 9:23, teātrī biju 10 min pirms mēģa, kas ir tieši tik daudz, lai pagūtu bufetē paņemt kafiju un iemest sevī brokastis, lai mēģa laikā nerūc vēders
pēc trešās dienas sajutos kā tas vīriņš no kaurismeki es nolīgu sev slepkavu pēc 50 gadiem rutīnas fabrikā, bet vēl pirms viņš ir atlaists no darba
bet tā taču dzīvo cilvēki, ko?
