neraate

Jan. 5., 2016 | 09:09 pm
No:: neraate

es par mirušajiem sapņoju tad, kad domāju vai nu par tiem cilvēkiem, par līdzīgu situāciju /arī tad, ja kkas šķiet līdzīgs kāda filmas vai grāmatas epizodē/, ja kāds smagi slimo vai ir zināms, ka drīz mirs, esmu domājusi par to, kas notiek pēc nāves vai vienkārši kas uzjunda atmiņas vai vainas sajūtu (arī nebiju LV kad glabāja vectēvu, jūtos nedaudz vainīga). var jau būt arī normāli, nu ja nekrīt uz nerviem, jo cilvēks aizejot var turpināt būt daļa no tavas dzīves arī sapņos kā aktīvs tēls, nevis tikai pagātnes sastāvdaļa

ko tas varētu nozīmēt, kādēļ tas tā notiek, to visticamāk tu pati vari izdomāt. es neesmu māņticīga un māņiem neticu, ja.
a par to, kā no tā atbrīvoties - ir dažādas pieejas. racionālā droši vien būtu pastrādāt ar sevi, aizbraukt pie vectēva uz kapiņiem, ja ir tāda iespēja, nolikt ziedus, parunāties. ja ir citi nomācoši vai traucējoši sapņi un nevari izgulēties, droši vien var aiziet pie kaut vai ģ.ā neirologa psih.. u.tml.
neracionālā - nu ir pilna pasaule ar māņticībām. katoliskajā pieejā šādos gadījumos par mirušajiem noskaita īpašas lūgšanas, kaut vai pātarus vai rožukroni, var pasūtīt misi vai aizlūgumu. no māņiem ir dažādi - ir, kas sarunā citam nelaiķim zārkā ielikt kortelīti vai adītus cimdus, ir kas iet uz kapa uzliet 100 gramus (bet šis man, ja godīgi, šķiet ļoti krīpī lai arī cilvēki tā dara), ir kas aiziet uz kapiņiem aizdegt svecīti

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: