« previous entry | next entry »
Jan. 31., 2006 | 10:13 am
posted by: 5_l_medus in pajautaa
Diez, kāda ir sajūta pirms samaņas zaudēšanas? To var paredzēt?
Pats vēl nekad (vismaz manā apzinīgajā mūža daļā) neesmu zaudējis samaņu (ja neskaita aizmigšanu), tādēļ rodas jautājums - vai var sagatavoties samaņas zaudēšanai? Tā varētu izvairīties no nevēlamām sekām - grīdas dauzīšanu pret galvu, asu priekšmetu dzīšanas miesā, draudiem apkārtējiem...
Pats vēl nekad (vismaz manā apzinīgajā mūža daļā) neesmu zaudējis samaņu (ja neskaita aizmigšanu), tādēļ rodas jautājums - vai var sagatavoties samaņas zaudēšanai? Tā varētu izvairīties no nevēlamām sekām - grīdas dauzīšanu pret galvu, asu priekšmetu dzīšanas miesā, draudiem apkārtējiem...
from: amsterdama
date: Jan. 31., 2006 - 10:01 pm
#
Tās pāris reizes savā dzīvē, kad esmu atslēgusies, bijušas vairāk patīkamas, nekā nepatīkamas. Visbiežāk tā ir bijusi kā bēgšana no realitātes, kad ķermenim vairs nav kur, tāpēc tas pats izdomā atslēgties. Jo noģībstot iestājas absolūts miers, ko parastiem līdzekļiem panākt ir gandrīz neiespējami. Nepatīkami ir sākt ģībt un tikt modinātam, jo, liekas, kāds brutāli laužas tavā mazajā prāta patvēruma pasaulītē un rauj ārā no svētlaimes.
Varbūt izklausās slimi. Whatever.
Atbildēt | Diskusija
from: 5_l_medus
date: Jan. 31., 2006 - 10:12 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: rikella
date: Feb. 1., 2006 - 08:55 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais