Jan. 31., 2006 | 10:01 pm
No:: amsterdama
Nepiekrītu iepriekš izteiktajiem apgalvojumiem.
Tās pāris reizes savā dzīvē, kad esmu atslēgusies, bijušas vairāk patīkamas, nekā nepatīkamas. Visbiežāk tā ir bijusi kā bēgšana no realitātes, kad ķermenim vairs nav kur, tāpēc tas pats izdomā atslēgties. Jo noģībstot iestājas absolūts miers, ko parastiem līdzekļiem panākt ir gandrīz neiespējami. Nepatīkami ir sākt ģībt un tikt modinātam, jo, liekas, kāds brutāli laužas tavā mazajā prāta patvēruma pasaulītē un rauj ārā no svētlaimes.
Varbūt izklausās slimi. Whatever.
Tās pāris reizes savā dzīvē, kad esmu atslēgusies, bijušas vairāk patīkamas, nekā nepatīkamas. Visbiežāk tā ir bijusi kā bēgšana no realitātes, kad ķermenim vairs nav kur, tāpēc tas pats izdomā atslēgties. Jo noģībstot iestājas absolūts miers, ko parastiem līdzekļiem panākt ir gandrīz neiespējami. Nepatīkami ir sākt ģībt un tikt modinātam, jo, liekas, kāds brutāli laužas tavā mazajā prāta patvēruma pasaulītē un rauj ārā no svētlaimes.
Varbūt izklausās slimi. Whatever.