jautājums ticīgajiem cilvēkiem

« previous entry | next entry »
Apr. 28., 2013 | 07:05 am
posted by: causa_sui in pajautaa

Labrīt!
Es saprotu, ka daudziem tas var būt personisks jautājums, bet daži, iespējams, par to neatteiktos ko pateikt.
Kā jūs nonācāt pie ticības, ja pie Dieva vērsāties vēlāk, nevis tikāt reliģiski audzināti? caur personisku krīzi, atklāsmi, ilgiem meklējumiem, intelektuālā ceļā (lasot utt.)? un kā jūsu ticībā ierakstās lielas ciešanas, kas tik bieži redzamas apkārt (klasiskais piemērs, bērnu sāpes, priekšlaicīga nāve utt.)?
Tags:

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {17}

GonzoKd

from: [info]gonzokidd
date: Apr. 28., 2013 - 11:15 am
#

Vai jautājums ir arī (ticīgiem) cilvēkiem, kas ticību nestaidzina reliģijas pavadā?

Atbildēt | Diskusija

from: [info]causa_sui
date: Apr. 28., 2013 - 12:56 pm
#

jā, noteikti.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

GonzoKd

from: [info]gonzokidd
date: Maijs. 1., 2013 - 12:42 pm
#

Īsos vārdos:

manuprāt ticība ir enerģija / nodoms / uzmanība, ko veltī konkrētai lietai. Uzmanības koncentrēšana & patērēšana ir vērtīgs piemērs ne-materiļai enerģijai, kas tiek apkopota konkrēta mērķa vārdā.

Un vēl - ticība man saistās arī ar sūru darbu idejas/vajadzības vārdā. Negrūst visu "Dieviņam uz pleciem", bet cilvēcisko spēju robežās darīt pašam. Sākumā samazinot negatīvo devumu no savas puses (tas ir, samazināt piem bailes, skaudību, alkatību, sevis & citu nīšanu). Ar laiku - vairojot sevī & dodot citiem mīlestību, pārliecību, prieku, iedvesmu.

Nodoms - vārdi/valoda/afirmācijas - aktīva rīcība. Man šķiet, ka šādā triādē tas vislabāk darbojas rietumnieku vidē.

Arī reliģija ir gana laba prakse & instruments, ar to atšķirību, ka tai ir jābūt nepārtrauktai praksei bez fundamentālisma.

Atbildēt | Iepriekšējais