« previous entry | next entry »
Jan. 24., 2006 | 01:04 pm
posted by: 4 in pajautaa

1) Vai vegaani driikst savaa eedienu kartee iekljaut spermu?
2) Cik vienaa "beidzienaa" ir daudz spermas?
3) Cik "beidzienus" vajag, lai buutu piemeeram litrs?
4) Vai sperma ir kaitiiga veseliibai, ja to lieto uzturaa?

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {30}

Nepabeigtā dienasgrāmata

from: [info]dienasgramata
date: Jan. 24., 2006 - 01:22 pm
#

Japānā par īpašu delikatesi tiek uzskatīta grilēta fugu zivs sperma. Indīgā.

Atbildēt | Diskusija


xerks

from: [info]xerks
date: Jan. 24., 2006 - 01:27 pm
#

indiigaa sperma, vai zivs???
:D

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


from: [info]4
date: Jan. 24., 2006 - 01:30 pm
#

Tetrodotoksîns - Fugu inde, TTX.

Íîmiskâ formula - C11H17N3O8 • 0,5 H2O

Molmasa = 319,3 • 9,0 g/mol.

Tetrodotoksîns ir balts pulveris, satur mazâk kâ 0,5% anhidro-TTX. Ðíîst ûdenî, nedaudz etiískâbç un citrâtbuferî. Nav lietojams sârmainâ vidç.

TTX ir augstas selektivitâtes Na+ kanâla bloíçtâjs, neirotoksîns. Ðis toksîns ir viens no visspçcîgâkajiem dzîvnieku toksîniem pasaulç. Tetrodotoksîns inhibç vai reducç darbîbas potenciâla raðanos. TTX ir kompleksâ ar nelielâm molekulâm (pârsvarâ ar HBr) un satur guanidîna daïu. Guanidîna jons ir spçjîgs iekïût ðûnâs pa Na+ kanâlu. Tanî paðâ laikâ imidazola gredzens, kas ir daïa no molekulas, bloíç kanâla ârpusi. Pie tam molekulas asociâcija un disociâcija ir neatkarîga no tâ vai kanâls ir atvçrts vai aizvçrts.

Tetrodotoksîns primâri un tieði iedarbojas uz perifçro nervu sistçmu. Saindçðanâs simptomi ir nespçks, bâlums, reibonis, mçles dedzinâðana vai durstîðana (parestçzija), kas ilgst apmçram 10-45 minûtes, vemðana, caureja, nekoordinçtas kustîbas, stingums, peldoða sajûta kopâ ar stingumu, pârlieka siekaloðanâs, paaugstinâta temperatûra, nenormâla temperatûras sajûta, kad auksts liekas karsts, bet karsts liekas auksts, pazeminâts asinsspiediens, paâtrinâts pulss, apgrûtinâta, mokoða elpoðana, nâve. Saskaroties ar zivi, kontakta vietâ parâdâs âdas iekaisums, tad visi pârçjie simptomi.

Tetrodotoksîns ir viens no pirmajiem zivju toksîniem, kas tika izpçtîts un aprakstîts. Pirmo reizi ðo toksînu konstatçja tetrodontiem jeb èetrzobjiem (Tetraodon sp.). Ðîs zivis tur arî akvârijos mûsu valstî. Lîdzîgs toksîns tetrodotoksînam ir arî konstatçts Dienvidamerikas indîgajai bultas vardei. Toksîna nosaukums arî ir cçlies no Tetraodontiformes kârtas zivîm. Tetrodotoksîns pârsvarâ ir izplatîts Tetraodon un Diodon ìinðu zivîm, taèu ir sastopams ar citu kârtu zivîm un ûdens bezmugurkaulniekiem (Anemonçm) un aïìçm (Dinoflagellatâm), ar ko ðîs zivis barojas. Tomçr visvairâk tas lokalizçjas zivju ikros, pieòos un aknâs. Tâdçï tâs visindîgâkâs ir nârsta laikâ, piemçram, Diodon hystrix visindîgâkais ir tûlît pirms un pçc nârsta. D. hystrix ir konstatçts arî ihtiokrinotoksîns, tomçr tas vçl ir maz izpçtîts un nav pilnîbâ noskaidrota tâ iedarbîba. Tâpat nav zinâms, kur ðis toksîns lokalizçjas, bet ir skaidrs, ka tam ir liela nozîme plçsçju atbaidîðanâ, jo tas (ihtiokrinotoksîns) tiek izdalîts ûdenî, lîdz ko tuvojas kâds plçsçjs.

Tetrodotoksîns ir arî zivju muskulatûrâ un indes dziedzeros zivju âdâ. Tâpçc Japânâ un citâs salâs pagatavot ðîs zivis (tetrodontus) ir augstâkâ kulinârijas mâksla, jo ðîs zivs gaïa ir liela delikatese, kaut arî indîga. Nemâkulîgi pagatavojot ðo zivi, baudîtâjs var nopietni saindçties vai pat nomirt 5 stundu laikâ pçc zivs apçðanas.

Visas indîgâs zivis pârsvarâ ir sastopamas jûrâs, seviðíi tropu jûrâs, kur ir koraïïu rifi.

Bet ir arî zivis no Tetraodon ìints, kuras ir saldûdens iemîtnieki. Vçl bez ðo divu ìinðu zivîm ir vairâk kâ 500 citu zivju sugu, kuras ir vairâk vai mazâk toksiskas, piemçram, Scorpaeniformes kârtâ ir ap 300 indîgo zivju sugu, bet Scorpaenidae dzimtâ vien tâdu ir 57. Viena no vispopulârâkajâm un arî indîgâkajâm ðîs kârtas zivîm ir akmenszivs no Synancea ìints, kura apdzîvo Íînas, Japânas, Filipînas un Austrâlijas krastus, kur ðîs zivis saviem rituâliem izmantoja aborigçni, lai no zivs indes iegûtu apdullinoðu vielu, kas izsauc halucinâcijas. Viens akmenszivs indes dziedzeris satur 10 mg indes, kas spçj nonâvçt 1 000 peïu, bet viena zivs potenciâli spçjîga no nonâvçt 36 000 peïu.

Atbildēt | Iepriekšējais