pajautā! -

Jā, ir kaitīgs. Ja tajā jau pirms tam saliktas kaitīgas vielas (piemēram BPA).

Citādi tas raksts ir gana lielas muļķības, jo sauc mikroviļņus par jonizējošo starojumu, kas tāds nav.

Īslekcija - mikroviļņi, tāpat kā gaisma, ir elektromagnētiskais starojums. Atšķirībā no gaismas (un sevišķi tālāk esošajiem viļņu garumiem, kuri rodas, piemēram, kodolreakcijās) tam nav pietiekami daudz enerģijas, lai kaut ko izmainītu molekulās vai atomos. Tomēr tas rada mainīgu elektrisko lauku (apmēram tā - plus, mīnus, plus, mīnus, plus - pagāja 1/1000 sekundes). Ūdens molekula ir polāra, tāpēc šo svārstību ietekmē sāk grozīties (kā jau te teica). Visos ēdienos ir ūdens molekulas, tāpēc tām kustoties tiek sasildīts arī viss apkārt esošais (temperatūra ir mazo daļiņu kustības ātrums).

Tā kā liela daļa vitamīnu vārot mēdz izšķīst ūdenī, gatavošana mikroviļņu krāsnī tiek uzskatīta pat par veselīgāku, jo tur tie saglabājas labāk. Protams, temperatūras pārneses mehānisms ir cits - nevis no ārpuses uz iekšu, bet viscaur, tāpēc ēdiens šķiet mazliet savādāks (lasīt - aizdomīgāks). Līdzīgi kā cepti produkti atšķiras no vārītiem.

Ko darīt šādās situācijās - iet nevis google un tad šaut uz labu laimi, bet, piemēram, sciencedirect.com, ierakstīt meklētājā atslēgas vārdus un mēģināt atrast, ko par to dažādu rakstu recenzijās saka zinātne (šajā gadījumā saka, ka nav ne mehānisma, kā kaut kas varētu noiet greizi, ne pierādījumu).

Mazāk advancētos jautājumos (kā šajā) gana laba ir tā pati wikipēdija, kas nu jau tiek diezgan labi uzraudzīta - kas neizslēdz, ka kāds tur mazāk populāros rakstos būs ierakstījis muļķības atsaucoties uz šāda tipa rakstiem.

Cita lieta, ka ir diezgan daudz vielu un procesu, par kuriem arī zinātnei nav pietiekamas skaidrības un tur piesardzība noderētu - atskatoties pagātnē 'ai, viss kaut kas jau kaitīgs' diez vai būtu gudrākā doma pirms dzert ar arsēnu pilnu ūdeni.