LKA maģistra iestājeksāmeni

« previous entry | next entry »
Jun. 29., 2012 | 01:45 pm
posted by: kachmox in pajautaa

Sveiki, cibiņi,

vai kāds no Jums varētu pastāstīt, kas tiek prasīts LKA iestājeksāmenos kultūras teorijas eksāmenā?

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {2}

Galma Āksts

from: [info]torch
date: Jun. 29., 2012 - 03:49 pm
#

mājaslapā taču ir rakstīts:

Tests zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē

Iestājpārbaudījuma - Testa kultūras teorijā un vēsturē - uzdevums ir noteikt reflektantu zināšanu kultūras teorijas un vēstures jautājumos atbilstību tam zināšanu
līmenim, kas ir nepieciešams, lai veiksmīgi varētu uzsākt studijas akadēmiskajā Maģistra augstākās izglītības programmā „Mākslas”.
Testu veido 100 slēgtie jautājumi, katram jautājumam ir norādīti četri atbilžu varianti. Testa kārtotāja uzdevums ir izvēlēties vienu pareizo atbilžu variantu un atzīmēt
to testa anketā. Testa vērtējumā katra pareizā atbilde dod 1 ieskaites punktu. Piemēram, atbildot pareizi 70 jautājumus, reflektants iegūst 70 ieskaites punktus.
Testa rezultātus vērtē akadēmiskās Maģistra augstākās izglītības programmā „Mākslas” Iestājpārbaudījumu komisija 4 cilvēku sastāvā. Vērtējot testu,
Iestājpārbaudījumu komisijai nav pieejami dati par reflektanta vārdu un uzvārdu.
Saturiski tests balstās uz to zināšanu minimumu kultūras teorijā un vēsturē, kuru studiju laikā iegūst Latvijas Kultūras akadēmijas Bakalaura augstākās izglītības
programmā „Mākslas” studējošie. Testa jautājumi ir saskaņoti ar Latvijas Kultūras akadēmijas augstākās izglītības programmas „Mākslas” bakalaura studiju gala
pārbaudījuma kultūras teorijā un vēsturē jautājumiem. Šī iemesla dēļ iepriekšminētās studiju programmas bakalauri var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt
bakalaura studiju gala pārbaudījuma vērtējumu.
Testa 100 jautājumi ir proporcionāli sadalīti starp sekojošām kultūras teorijas un kultūras vēstures tēmām:
1. Filozofija un filozofijas vēsture.
2. Kultūras teorija un kultūras zinātnes.
3. Vispārējie zinātnes teorijas un loģikas jautājumi.
4. Reliģijas un reliģiju vēsture.
5. Tēlotājas mākslas un arhitektūras vēsture.
6. Literatūras vēsture.
7. Mūzikas vēsture.
8. Teātra un kino vēsture.
Lai veiksmīgi nokārtotu šo iestājpārbaudījumu, reflektantam ir nepieciešamas faktoloģiskās zināšanas iepriekšminētajos jautājumos, kā arī spējas izsecināt pareizo
atbildi, balstoties uz jautājumā ietvertajām norādēm un atbilžu variantu atbilstības uzdotajam jautājumam novērtējumu.

Piemēri testa jautājumam:

1. Cilvēces kultūras vēsturē dzēriens ar narkotisku iedarbību spēlējis gan viscēlāko un simboliski nozīmīgāko lomu, piem., vīns Svētajā vakarēdienā, gan gluži
otrādi,- nožēlojamāko, modernajā laikmetā daudzus novedot pie smagas un neārstējamas slimības – alkoholisma.
Nosaukums „alkohols” Rietumu pasaulē parādījās

Šodien precīza šī vārda etimoloģija nav zināma;
Spānijas universālās valdīšanas laikā no spāņu valodas vārda alcohol, kas to savukārt bija pārņēmusi no arābu valodas:
No arābu valodas vārda al-kūl (vislabākais, vissmalkākais);
No ģermāņu žargonvalodas izteikuma Alles ist cool (viss ir baigi forši).

a)
b)
c)
d)

2. 1806. gada 1. Janvārī Napoleons Francijā ieviesa Gregoriānisko kalendāru. Pirms tam Francijā tika lietots:

Juliāniskais kalendārs;
„Pirmās franču republikas” kalendārs;
Senais romiešu kalendārs;
Senais grieķu kalendārs.

a)
b)
c)
d)

3. Kurā reliģijā Dievam ir 99 apzīmējumi vai atribūti?

Budismā;
Islamā;
Kristietībā;
Zoroastrismā.

a)
b)
c)
d)

4. Kā, ja raugās no zinātniskā viedokļa, nevarēja būt paradīzē?

Čūsku;
Koku;
Horizonta;
Ābolu.

a)
b)
c)
d)

5. Kura no šīm lugām ir kļuvusi par populāru prototipu pasaules absurda teātra dramaturģijai?

G. Priedes „Aivaru gaidot”;
S. Beketa „Godo gaidot”;
K. Odetsa „Leftiju gaidot”;
A. Arto „Lietu gaidot”.

a)
b)
c)
d)

6. Norvēģu rakstnieku Knutu Hamsunu tiesāja par

Prettiesiskām finanšu operācijām;
Nepatiesiem apmelojumiem;
Dzimtenes nodevību;
Netiklu rīcību pret sievu.

a)
b)
c)
d)

7. 1868. gadā dibināto Rīgas Latviešu biedrības namu tautā dēvē par

Māmuļu;
Mildu;
Balto namu;
Tautas lepnumu.

a)
b)
c)
d)

8. Kurš no olimpiskajiem dieviem bija dievs ziņnesis, ceļinieku un tirgotāju (arī zagļu) aizstāvis? Šī dieva vārdā vēlāk tika nosaukta arī mācība par tulkošanu un
saprašanu.
a) Hermejs
b) Asklēpijs
c) Kronoss
d) Hiperions

Atbildēt | Diskusija


from: [info]kachmox
date: Jun. 29., 2012 - 04:03 pm
#

Liels paldies par izsmeļošo atbildi!

Atbildēt | Iepriekšējais