Sometimes I imagine she's alive. Somewhere far away. She's very happy. And then, I have to make a choice. Either I let her go on living and never know, or I let her die and find out what happened. So... I let her die.
| |
|
Sometimes I imagine she's alive. Somewhere far away. She's very happy. And then, I have to make a choice. Either I let her go on living and never know, or I let her die and find out what happened. So... I let her die. |
|
| |
|
Tik intensīva galvas kūpināšana un sēdēšana uz adatām kā pie Ņujorkas Filmu skolas pasniedzēja Mr. Frumina workshopā man vēl nav nācies pieredzēt. No idejas jau nedēļā ir izveidojies zolīds melnraksts scenārijam. |
|
| |
| |
|
Smagas dienas. Tieši tad, kad daudz plānu un darāmu lietu, atdzīvojas vecie montāžas projekti, kuri dēļ tekstu tulkojumu laicīgas neapstiprināšanas karājās gaisā jau mēnesi. Tagad man, sašļukušajam susuram, līdz pirmdienai jānodod n-tās animācijas, kurām bija paredzētas 2 nedēļas darba. Pē! |
|
| |
|
Pārsteigums
Pamodos, miegaina aizlīdu līdz toletei, tur uz spoguļa ar skoču pielīmēts Ewert and The Two Dragons ielūgums. Mans vismīļākais vīrietis! Neizlaidīšu arī šo viņu koncertu. Bet ielūgums ta viens. Ar ko man iet? |
|
| |
| |
|
sarāvies džemperis
Nejauši ieliku veļasmašīnā uz 40 grādiem džemperi, kuru varēja tikai ar rokām mazgāt, protams sarāvās. Ir kāda iespēja to dabūt atpakaļ normālajā izmērā? |
|
| |
|
Sataisījos uz lekciju un nevarēju atrast atslēgas. Izmeklējos visur, nākas palikt mājās. Uz to esmu spējīga tikai es. |
|
| |
| |
|
Vientulīgie kino apmeklējumi
Tik tālu, šī ir vienīgā zombijfilma, kuru izbaudīju un vēl smējos. labas pārmaiņas pa vidu visai klasikai ( Moments ''This is my best friend. Sometimes we even manage to have an almost conversation'' lika man saķiķināties iekš kino)  |
|
| |
|
Aizgāju uz lielveikalu nopirkt džinsus. Izvēle vienkārša - tādi paši kā vecie, tikai izmēru mazāki ( prieks!) Staigāju un brīnījos no kurienes visi veikali izrok tos akrila pretīgos džemperus, kurus ''pa lēto'' pārdot ziemas atlaižu laikā? Kā mēs, latvieši, tiekam mānīti. |
|
| |||
|
Migla saulē no mana loga izskatās tik skaista šorīt. A nu un, ka lidostā reisi atcelti. Vakar Rītups teica, ka ar vārdiem ir iespējas tiekties pēc notikuma satveršanas, lai vai cik raupjš instruments tie būtu. Vienvārdsakot, šogad mācīšos konstruktīvi radīt, formulēt un izteikt savas idejas.
|
|||
| |
|
Visu laiku rakstījās aiz acs vai vispār nerakstījās. Bet tā kā šodien esmu iekārtojusi mājas darba galdu un nomainījusi visu itunes playlisti sagribējās ieskrabināt. Fonā skan gadiem neklausītie Placebo un Noras pirmais albūms un šis tas izvilkts no Rolling Stones žurnāla pagājušā gada top 50. Nekas jauns jau nenotiek, vecums nāk, bet padoms nē. Ā, nu cenšos vīrieti pierunāt sunīti paņemt no patversmes, biju jau tuvu, abi iemīlējāmies vienā smukā zvērā, bet dēļ ilgās tūļāšanās mazā suņu meitene jau atrada citas mājas. Bet suni vajag, bebīšus gan ne, bet suni noteikti! Kā lai savādāk iemācos nest par kādu atbildību? Bērnībā man neko vairāk par dekoratīvo žurku neuzticēja, sekas tam var redzēt tagad. Draugs katru dienu baidoties par to, ka es nodedzināšu māju vai izdarīšu vēl kaut ko aplamāku. |
|
| |
|
Kad būšu atkopusi spēkus pēc filmēšanas nedēļas nogales pastāstīšu, kā gāja filmējot trakā amīšu režisora filmas ainu naktī, morgā. ( Pāris vārdos - ļoti nepatīkami). Šodien nav spēka, tomēr ir sajūta, ka visa pasaule pie kājām. Pēc atkopšanās pastaigas gar Daugavas malu tā tik gribas paņemt rokās kādu labu grāmatu un iekārtoties zem pleda uz palasīšanu. |
|
| |
|
snieg
Laikam pēdējais prieks par pirmo sniegu man ir bijis sen, sen. Parasti is katra otrā drauga iepostoto pirmā sniega bildi caur savu logu parrulēju tālāk ar dusmām. Šogad pati tādu uztaisīju, pat divas, atzīšos. Parasti sniegs, ziema man ir nesis apātiju, lāča miegu un arī daudz, daudz nelaimes. Šogad ir savādāk, dzīve nav kļuvusi 100 vieglāka, man nav kārotās algas, kārotā darba vai gandarījuma par labi paveikto savā jomā. Tomēr ir atrasta pareizā sajūta. Mājas. Pirmo reizi es nedusmojos uz sevi par to, ka neesmu Portugālē, Marokā, Brazīlijā šajā laikā. Pirmo reizi sniegs man nes cerību, skaidru skatu par to, kas jaizdara šajā ziemā, lai nākamvasar varētu paņemt ilgi kāroto atvaļinājumu un aizbraukt tur, kur gribas. Tas nekas, ka tramvajos ir siltāk kā mājās un atkal jāķer pēc jauna projekta. Galvenais, ka ir mājas un ir tā pareizā sajūta. |
|
| |
|
Visi mani jā un nē pēdējā laikā griežas ap ikdienišķām lietām. Komforts vai/arī rutīna? Diez vai es izturēšu? |
|
| |
| |
|
Mans jaunais, izdarīgais vīrietis mēnesi ''centās'' pielikt istabā aizkaru štangu. Vakar atnāku mājās. Mana istaba izvandīta, vīrietis puspliks un labi iesvīdis lamājas balancējot uz palodzes, bet štanga ir pielikta un pat par brīnumu turās. Es tā stāvēju un skatījos, un izdomāju, ka esmu laimīga. Bet tad atkal šorīt ieeju sejulapā, ieraugu Rui un okeāna bildes. Uz dažām minūtēm paliek tik skumji. Vairāk gan dēļ Portugāles, nevis viņa. |
|
| |
|
Iet 22. darba diena bez brīvdienām, vispār bez brīvā laika. Tuliņ jāsāk atmaksāt mācību kredīti. Un sirds rauj uz visām pusēm, galvenokārt Portugāli. Nesen iegriezos NVA, tā kā tuvākais tajā brīdī sanāca Latgales priekšpilsētas NVA, piedzīvojumu netrūka. Vislabāk man patika piedzīvojums bezdarbnieku rindā. Visi dažādu vecumu un paskata cilvēki cītīgi gaida rindā pie sava ''konsultanta''. Man gandrīz blakus sēž jauna krievu meitene spīdīgā blūzītē, rozā tirgus botiņās, daudz make-up. Pēkšņi telpā ieveļas divi vīrieši ap 35-40. Krekli ar Versače logo, sabāzti džīnās, jostas pāri, smaržo kā alus brūvētava. Viens no viņiem, izrādās, ir blakus sēdošās meitenes brūdgāns. Viņš ļoti skaļi, lai arī vecākie cilvēki dzird, sāk stāstīt savai brūtei par savām jūtām: ''Dušeņka, ja že tebja ļublju, ja tebja obažaju''. Meitene tam visam pa vidu solās viņu nožņaugt, nokost ausi, pamest un ko vēl ne. Tāda, lūk, Maskačkas romantika. |
|
| |
|
Viesistabas logi vaļā, dzeram alu, klausamies mūziku, plānojam braucienu zu Open'eru. Pēdējā brīvdiena līdz jūnijam. |
|
curious