Maijs. 18., 2011 | 08:51 am
No:: missalise
Kad mēs ar mammu kādreiz cepām lauku tortes, tad bija tas variants - cik olas, tik ēdamkarotes cukura un tik ēdamkarotes miltu.
Bet mēs olas putojām kopā - gan baltumus gan dzeltenumus - tik ilgi, līdz tā saputotā masa kļuva tāda pabieza, tad mierīgi maisot piesijājām miltus un cepām ļoti, ļoti mērenā siltumā. Jo sāls ir tā, ka ja šādu biskvītu ieliek cepties pārāk karstā krāsnī, tas uzpūšas un pēc tam saplok un izskatās ne pēc kā.
Garnējām mēs arī ar vārīto krēmu, mums vislabāk garšoja, ja mēs starp tortes kārtām likām dzērveņu ievārījumu, jo tas deva tādu zināmu skābumu un tad tā torte nebija pārāk salda. Un garnēšanas pamatā parasti masa, ko savārījām no kakao, cukura un ūdens.
Tas no manas pieredzes - varbūt noder. :)
Bet mēs olas putojām kopā - gan baltumus gan dzeltenumus - tik ilgi, līdz tā saputotā masa kļuva tāda pabieza, tad mierīgi maisot piesijājām miltus un cepām ļoti, ļoti mērenā siltumā. Jo sāls ir tā, ka ja šādu biskvītu ieliek cepties pārāk karstā krāsnī, tas uzpūšas un pēc tam saplok un izskatās ne pēc kā.
Garnējām mēs arī ar vārīto krēmu, mums vislabāk garšoja, ja mēs starp tortes kārtām likām dzērveņu ievārījumu, jo tas deva tādu zināmu skābumu un tad tā torte nebija pārāk salda. Un garnēšanas pamatā parasti masa, ko savārījām no kakao, cukura un ūdens.
Tas no manas pieredzes - varbūt noder. :)