pajautā! - Anektdotes

Kaķu patversmē nokļūst trīs kaķi — mācītāja kaķis, arhitekta kaķis un režisora kaķis. Visiem trim tiek iedota bļodiņa ar kaķu barības granulām.
Mācītāja kaķis izgāž bļodiņas saturu uz grīdas, izkārto granulas krusta formā, lūdzas, tad apēd granulas un apmierināts liekas gulēt. Arhitekta kaķis izgāž bļodiņas
saturu uz grīdas, dažādi kārto granulas, maina vietām, projektē, pēc tam apēd granulas un apmierināts liekas gulēt. Režisora kaķis izgāž bļodiņas saturu uz grīdas, ilgi un
drūmi raugās uz granulām, tad sāk ar bļodiņu izmisīgi tās dauzīt, saslauka sasmalcinātās granulas trijos celiņos,
iešņauc tos, izvaro abus pārējos kaķus, nogāžas uz grīdas un histēriski auro: — Johaidī, tādos apstākļos es nevaru strādāt!!!

Bargs ziemas vakars - sals, vējš, putenis, tumsa. Vīrelis aizelsies skrien, aiz sevis velk tukšas ragutiņas un sauc:
"Nebēdā, Pēterīt, tūlīt būsim mājās!"

Kādam vīram noslīkst sieva, un viņš, protams, izsauc glābšanas dienestu. Pēc trim dienām glābēji viņam piezvana un saka:
"Mums ir trīs ziņas - slikta, laba un ļoti laba. Kuru pirmo?"
Vīrs saka, lai nu sāk vien ar slikto.
"Sliktā ziņa ir tā, ka mēs no upes dibena izcēlām jūsu sievu," stāsta glābēji.
"Un labā?" prasa vīrs.
"Uz viņas bija tik daudz vēžu..."
"Un ļoti labā???"
"Rīt mēs viņu atkal izcelsim."

Vīrs atnāk mājās. Skatās - sieva guļ gultā ar mīļāko - kaili. Vīrs skatās - abiem actiņas tādas viltīgas, viltīgas. Vīrs ieiet virtuvē un skatās - nu protams visu kompotu izēduši!

Tūriste apmaldās tundrā. Krietni nostaigājusies, beidzot viņa satiek divus čukčus un saka, lai parāda ceļu. Tie ir ar mieru, bet tikai pret attiecīgu pakalpojumu. Sieviete laužas, laužas, taču citas izejas nav - piekrīt. Lai nebūtu bērnu, viņa iedod katram čukčam pa prezervatīvam. Pēc trim dienām čukča apciemo savu draugu un redz to stīvām kājām skraidot ap māju. - Kas ir? Slikti? - Es vairs nevaru izturēt! Es to draņķi ņemšu nost! Un lai viņai ir tas bērns!

Nāk Ziemsvētki. Mazais Hans sēž pie Jaunavas Marijas bildītes un raksta: "Dārgā Marija, es apsolos pildīt savus mājas darbus cītīgi un regulāri... Dod man, lūdzu, uz Ziemsvētkiem jaunu riteni...". Taču Marijas seja šķiet tāda dusmīga, un Hans sāk jaunu lapu: "Dārgā Marija, es apsolos klausīt savus vecākus, nesist savu suni, nevākt bardaku savā istaba... Lūdzu dod man jaunu velosipēdu..." Marijas ģīmetne nav mainījusies. Hans paņem to ieslēdz kumodē un sāk rakstīt jaunu lapu: "Žēlīgais Jēzus Kristus, es nolaupīju tavu māti. Mani nosacījumi ir sekojoši..."

Mācītājs ar rabīnu diskutē par lūgšanu spēku.
Mācītājs stāsta:
- Reiz es braucu ar kuģi. Un sākās nežēlīga vētra. Nu, ko es varēju darīt... Es izgāju uz kuģa klāja un sāku lūgties, un, jūs neticēsiet, nepagāja 2 stundas, un visapkārt joprojām vētra, bet kuģis - pilnīgi mierīgā jūrā...
Rabīns atbild:
- Tas vēl nav nekas! Es reiz gāju pa pilsētu un skatos - uz ielas maciņš mētājas! Un no tā ārā - žūksnis naudas spīd! Bet ir sestdiena. Es pat pieliekties, lai maciņu paceltu, nedrīkstu. Nu, ko es varēju darīt... Es apstājos uz ielas un sāku lūgties. Un, jūs neticēsiet, jau pēc pusstundas - visiem sestdiena, bet man ceturtdiena!

Paldies, zaķīši, jūs man ļoti izlīdzējāt. skrienu nu ka tās stāstīt tālāk!