nu ir jābūt kaut kam ļoti jiftīgam, lai tiktu cauri kaut kam tik biezam kā olas čaumala. turklāt pat ja kaut kur tiek cauri, tā kā krāsa satur dažādus pigmentus, tad ir redzams, kur tā ir nokļuvusi. vienkārši krāsainos olas gabaliņus nogriež un tai krāsai vairs nav vispār nekādas saskares ar cilvēka organismu.
Nezinu par kādām tieši krāsām Tu runā, beta atceros, ka bērnībā visādi tika krāsotas, droši vien pat ar flomi. Tad nu rezultāti nolobot bija kādi bija - ar krāsainākajām čaulām bija krāsainākās arī iekšpusē.
Olu čaumals ir mikroporiņas, pa kurām ''topošais cālis'' elpo/saņem skāebkli. Domāju, ak ķīmijai, sevišķi pie attiecīgas labvēlīgas katalizējošas temperatūras nebūtu nekādu šķēršļu izkļūt pa tām.
from: pievakare
date: Mar. 30., 2011 - 12:00 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from: digna
date: Mar. 30., 2011 - 02:31 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from: goddes
date: Mar. 30., 2011 - 01:19 pm
#
Atbildēt
from: zivs
date: Mar. 30., 2011 - 06:34 pm
#
Atbildēt
from: _maardza_
date: Mar. 30., 2011 - 11:36 pm
#
Atbildēt
from: g_sch
date: Mar. 31., 2011 - 12:01 pm
#
Tā kā, kaut kādām nekaitīguma prasībām tās atbilst.
Atbildēt