pajautaa

« previous entry | next entry »
Mar. 21., 2011 | 08:05 pm
posted by: reportiere in pajautaa

Suņu īpašnieki, varbūt varēsiet no pieredzes ar padomu padalīties.

Ko darīt, ja šunelim paniskas bailes no ārā iešanas? Galvenokārt jau no cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.

Taksītis oktobrī piedzimis, visu ziemu pa istabām nodzīvojis un pie vienām sejām pieradis. Tagad, kad sniegi kūst, čalītis beidzot tiek pastaigās vests. No sākuma tā kā baidījās arī no tā slapjuma un aukstuma, traki drebēja un atteicās tālāk par lieveni kustēt, bet pie tā pamazām pierod. Bet kolīdz ierauga kādu cilvēku vai dzīvnieku, tā smilkst un raujas prom. Tad, kad siksniņa uz kakla, tad pat drīzāk rīstīdamies žņaugsies nost, lai tikai tiktu prom. Labākajā gadījumā stāv kā iemiets un nekust no vietas.

Esot jāradina un jāved tieši tur, kur suns baidās iet, un tā jau arī daram, bet nekāda progresa.
Varbūt kādam līdzīgi gadījies? Atliek vienīgi gaidīt līdz pieradīs vai ir vēl kādas iespējas?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {13}

usne

from: [info]usne
date: Mar. 21., 2011 - 08:44 pm
#

iet vaig pamazām, izvairoties no šoka terapijas. bīstamos brīžos skaļi (tā lai viņš dzird un neskatoties uz bailēm saklausa un zin, ka esat blakuss) jāsauc sunīts vārdā un jāsarunājas ar viņu.
Suņukam ir jāsaprot, ka ar jums viņš būs drošībā jebkuros apstākļos. var viņu uzmundrinoši paglaudīt, lai nebaidās, ja viņš bēg, panākt, ka bēg pie jums.

Atbildēt | Diskusija

from: [info]kepinas
date: Mar. 21., 2011 - 09:31 pm
#

hmm, kad baidās, nevajag glaudīt - jo tad viņš domās, ka baidīties ir labi, sak, re, ja es baidos, mani glauda, tātad, es rīkojos pareizi, jo glaudīšana ir kā atalgojums

bet es prasītu kinologam viedokli (nu telefoniski vismaz), ja būtu traki, varu iedot laba kontaktus, ja vajag. personīga pieredze gan nav, bet visi vienbalsīgi ļoti slavē

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

usne

from: [info]usne
date: Mar. 22., 2011 - 12:55 am
#

glaudīšana ir atbalsts un pierādīšana, ka ir drošībā, šajā gadījumā tā nedarbojas kā uzslava (šo, ko rakstu samācijos ar savu suni ejot uz suņu skolu, jo pirmajā dienā Gravīra ļoti no visiem citiem suņiem baidijās, palīdzēja) sunim ir jājūt sava barveža aizstāvība.
tagad, kad redzu mana sune nobīstās saucu viņas vārdu skaļi un saku ka viņa ir ļoti laba, gudra un drosmīga, tas viņu uzmundrina.

Atbildēt | Iepriekšējais