pajautā! - suņi mežā/parkos/sab.vietās + skriet

jaukie labie!
salasījos jau te visādus internetus un komentārus (tēvēnet) un varianti jau ir daudz un viedokļu par tēmu - vēl vairāk, bet vēlos arī Jūsu prātīgo viedokli (nesekosim tvnet paraugam ar lielāko daļu piekrišanu visu apšaušanai).
eju skriet tepat pa piemājas mežu. Biķernieku mežs. gan jau visiem zināms, ka tā ir diezgan sabiedriska vieta - tikpat kā parks. ar bērniem visi iet tur staigāt, ōpīši&ōmītes, riteņbraucēji trenējas, skrējēji skrien un.... cilvēki pastaigājas ar suņiem.
šodien ieskrēju mežā kā reiz krēslā un ātri satumsa. skrēju un pēkšņi liels mells bāskervils pilnos auļos lido man virsū. dabūju suni sejā (nekas traks, tikai sasitāmies deguniem tā stiprāk), bet pārbīlis diezgan pamatīgs! man, cik nu labi var būt, beidzās labi - ar izbīli. bet papildus arī - pamatīgu vilšanos. kad saucu saimniecei pakaļ, kura aizgājusi jau labu gabalu prom, lai tomēr savāc suni, viņa vien atbļāva pretī, lai beidzu te histēriju taisīt un mēģinu to sarunāt pati ar suni (suns no manis neatkāpās vēl diezgan ilgi). un iepūt viņai. likums manā pusē tikai tad, ja suns mani sakodis. saimniece vienaldzīga (ne vienīgā līdz šim sastaptā), suņi bez uzpurņiem brīvi skraida(man goda vārds viņi patīk, pašai suns, bet ja saimnieks ļauj mesties pakaļ riteņbraucējam/skrējējam/bērnam un suni nesavāc, ko lai es tur daru?).
suņus atbaidošā svilpe?
skriet ar beisbōleni rokās, ja nu kas...?
asaru gāze (uzvilks suni vēl vairāk?!?)?

taču visos variantos cieš lopiņš, kurš principā nav vainīgs! tā ir saimnieka bezatbildība, pret ko es varu cīnīties - kā?
idejas?