pajautā! - TotaAls izMisUMs!!!

Met mieru! Ja nevari mainīt vidi, mainies pati... Nekas nav sabojātu nervu vērts. Protams, pa vienu dienu tam pāri netiksi.

Neesmu jau gan nekāds viedais aksakals ar garu sirmu bārdu (tiesa, ja neskūtos, tad puse rugāju būtu sirmi), bet vienu gan savos 30 esmu sapratis- dzīve tas ir ikdienas darbs ar sevi. Ir jādomā ko domā. Nevar tā vienkārši domāt visādu stulbumu, kalt nereālus plānus, fantazēt pa tukšo u.tt. Visam ir jānotiek ar nolūku, ar savu mērķi. Nedrīkst ļaut nepareizām domām galvā aizkavēties ilgāk par pāris sekundēm. Lai arī neesmu nedz ezotēriķis, nedz budisc vai vēl Dies sazin kas, tak tomēr esmu pamanījis, ka domas materializējas. Jā, materializējas, lai cik dīvaini tas neliktos. Un ja pie sevis Tu domā, ka esi lūzeriene, tad agri vai vēlu tāda arī kļūsi. Ja baidīsies, ka izfīrēs no skolas, tad aī izfīrēs ar matiem, vai bez. Ja čīkstēsi, ka slimai jāiet uz skolu, tad tā arī būs.

Mēs esam tie, ko par sevi domājam.

Vēl astoņus gadus atpakaļ es strādāju picu ceptuvē un dienā ar savām roķelēm pārkrāvu 5- 10 tonnas dažādu štruntu. Šodien vadu starptautiskas firmas Latvijas nodaļu. Un tajā nav nekā pārdabiska, nav nekādas mistikas, nav blata, nav smaga un pārcilvēcīga darba. Motīvs vienkāršs- "Domā ko tu domā".

Ja piekrīti, tad varbūt sāc to arī izmantot, jo tas, ko Tu raksti augstāk 13:57 gan nemaz neliecina par to, ka Tu būtu to iekļāvusi savā dzīves filozofijā.

Man tas un man šitas. Nu un? Āfrikā bērni mirst badā! Ko tagad? Tev nav jādomā nedz par āfrikas bērneļiem, nedz par to, ka Tev jāpaspēj tas, tas un vēl tas. Dzīvo tagad un domā par to, ko dari tagad. Bet brīvajā laikā domā par to, ko Tu gribi darīt turpmāk, tikai nemaini šīs domas.