pajautā! -

nu tad tā. Iesākumā aizmirstam par auto un atceramies, ka ir sabiedriskais transports. (tas tādēļ, ka staigāšanas sākumpunkts nesakrīt ar beigu punktu) Pasākumam rēķinam, ka nepieciešama telts, guļamlietas, pietiekami ietilpīga un ērta soma, labi apavi (zandales nederēs) un kompass. Maršrutam rēķinam divas dienas, kaut ari pietiekami spēcīgs un ātrs gājējs to visu spēj noiet vienā dienā, bet tas šoreiz nav mērķis.

Aizbraucam līdz Inciemam (tagad attaisam karti un velkam līdz ar pirkstu), un dodamies pa ceļu līdz mājām, kas saucas Priežkalni. Pie šīm mājām var redzēt, ka aiz mājas kartē sākas upīte. Sekojam šai upītei līdz pat ietekai Gaujā. Šai posmā ir skaists, neskarts mežs un cik atceros, atradām vienā vietā ari kkādas dīvainas alas.
Tālāk gar Gauju dodamies uz Braslas ieteku un tad augšup gar Braslu. Tur ved labi iestaigātas zvēru un dabas mīļotāju takas. Nakšņošanu var taisīt apmēram pie Sulaiņu grāvja. Tur ir laivotāju piestātnes, redzamas ugunskura vietas, tiesa nekādas baigās infrastruktūras nav, bet līdz ar to nav ari, kas maisās pa kājām. Notusējam, pārāk nepiedzeramies, jo nākamajā dienā ir jāturpina ceļš gar Braslas upi. Šitā diena ir vissmukākā, jo ir Braslas krastos ir daudz skaistu iežu atsegumu. Rēķināmies, ka iežu atsegumi gan nozīmē nepārtrauktu rāpšanos augšā un lejā. Tāpat ari tiem grāvjiem nekādu tiltiņu nav, bet šai gadalaikā tur varētu nebūt ari ūdens. Beigu beigās mēs nonākam līdz zivjaudzētavai, Braslas ūdenskrātuvei un pašam Braslas miestam. No turienes sēstam autobusā uz Rīgu.

Abu dienu maršruts uz kartes ir apmēram 20 km, bet reljefa dēļ var droši skaitīt klāt vēl 10. Nostaigājušies būsiet līki, to es jums apsolu.