pajautā! -

jap, es arī ieskau ijengāra jogu. kopš anahatā nav vairs ļenas, man uz anahatu tā nevelk. kemune, paskaties dignas sarakstiņā — tur ir jeļena smoļaninova.

nodarbības pie viņas rit krieviski, bet man jau viņa dikti patīk. vienmār visiem izsekos līdzi, tā ka nebūs kur glābties un slinkot. izdzenā kārtīgi, un tad, kad sāk likties, ka viņas nodarbības tik ap fizisko līmeni vien griežas, tad iedod kaut ko ēteriskāku. tāda krieviete ar baigo paueru.

ijengārs pats vēl dzīvs, indijā viņam skola sava. tā pati hatha vien ir, tikai dikti strukturēta. tāpēc laikam vācijā tik populāra. bet man tas patīk. sākumā izmanto arī visādus palīgelementus, kas palīdz labi saprast, kuras vietas tieši vajag stiept, un kurus muskuļus darbināt. pēc tam tās siksnas un polseterus vairs nevajag. un vēl labi, ka ijengāra skolā liela daļa ir medicīniskā joga, kas nozīmē, ka arī vienkārši ejot uz nodarbībām, skolotāji vienmēr seko, lai tu neko nepārstiep, lai nekas nesāp tā kā nevajag (izņemot muskuļi, kurus stiep), un lai visu dari pareizi, un pakāpeniski, kas nozīmē, ka uz galvas stāvēt iesācējiem neliks, un nekādi tiltiņi un lotosa pozas arī nav, kamēr skolotājs neatzīst tevi par gatavu tam esam. ja gribi vairāk garīguma, tad ar ijengāru ir jāpagaida, jo neļaus tev lidināties pa kosmosu, kamēr ķermenis nebūs tam sagatavots. ideja tāda, ka tev vajag uztrennēt zemo slāņu muskulatūru, ar kuru lēnām iedabūt kaulus vietā, kas izļurkājušies no nepareizas stājas un gaitas utt. un tad, kad varēsi nosēdēt ilgāku laiku taisnu mugur, tad tik ļaus iet tālāk. un man jau tas patīk. tāds gruntīgs sazemējums papriekš.

no spektra otras puses varu ieteikt arni siliņu (www.joga.lv), viņš pārstāv pretēju nometni — sak, tik dari pēc sajūtām, un ķermenis pēc laika pats tev iemācīs, kā asanas jāpilda pareizi. nezinu, vai viņš pasniedz arī iesācējiem, bet uzvaicā anarhomo, viņš gāja kā pilnīgs iesācējs un dikti tašķījās. arnis praktiski vispār neseko līdzi, tik ik pa liaikam iedod kādus vispārīgākus padomus, taču tur kaut kāds baigias energy viņa nodarbībās. un uzreiz no paša sākuma jau ir elpošanas prakses un ilgākas meditācijas, un viss tādā kā plūsmā, kam sākumā prakstiski neiespējami izsekot. man pat tas kosmoss bija bik par spēcīgu, pēc tam galva divas dienas nenāk atpakaļ mājās ; ))

ar šivas centru un dipiku (nezinu, vavi vēl eksistē, bet senāk "skaitījās" rīgā viena no tipa krutākajām skolām) iesaku uzmanīties. aizeij, paskaties, vai tev patīk, bet par šivas centru ir tā, ka pat tie, kas uz turieni iet jau ilgi, sūdzas, ka baigias ezotēriskais biznesa plāns, un dipikā cilvēki mežģot ārā rokas un kājas, kas man arī neliekas īsti pareizi. bet citiem moš tāda pamatīga pārkāpšana sev pāri tieši laikā, un ja rubī, ko dara, td jau laikam neko izmežģīt nevar. nu, katram savs.