pajautā! - sestdienas rīta filozofija

Mārdžas versija šāda:
tas, kas cilvēka dzīvē pilda tā sauktās likteņa-dieva funkcijas ir viss, kas saistīts ar dabu, materiālo, viss, kas ar tavu ķermeni, tā funkcionēšanu, vot tas iz liktenis- fizioloģija un tas, kā tu par to rūpējies, kā uzklausi un sargā, un līdz ar to, ja nāk kād dabas noteikta šļura- nu tur- aukstums, karstums, mitrums, zemestrīce utt, tad gadījumā, ja neesi piemēroti sagatavojies, vai tas notiek negaidīti, tad jā, tad var teikt, ka no tā ciest bija liktenis.
bet viss pārējais- tas, kas attiecas uz tavu individualitāti/personu, tava apziņa ir pilnīgi tavā rīcībā un patiesībā veidojas no paša radītiem māņiem, reakcijām uz situāciju pēc pārliecības, ticības vai aizspriedumu varā. [šajā lauciņā paradoksālākais ir tas, ka viss, kāds tu garīgajā plānā šobrīd esi, ir tikai tevi paša veidots un viss, kā un kur tu gāji un ko darīji, kā reaģēji, ko teici, kā juties, tas viss ir tevis paša safabricēts tu, tai smadzeņpodā, un princpā būtu varējis būt arī citādi..]
un trešā sfēra- tas, kas attiecībā uz citiem cilvēkiem(jo piekritīsi, viņiem katram sava sarežģītā domu konstrukcija un pārleicība, modelis, kurā viņi balstās) un tamdēļ tas, kas atkarīgs no citiem (gaidas, cerības, sajūta, ka izproti kādu un zini ko otrs domā), gan nav atkarīgs no tevis, bet gluži par tādu nolemtību to arī nevar nodēvēt, jo tas otrs jau arī, tāpat kā tu, vnk darbojas, dzīvo un nezina kā un kas no tā visa galu galā izvērsīsies.