pajautā! - pretrunas.

1973. gada grāmata, izdevējs - karā uzvarētājvalsts. Par ziepēm no ebreju taukiem nekā nebija rakstīts, un lampu abažūriem no ādām, un tā joprojām?

Es bez dzēlībām! Tā ir padomju laiku grāmata, katrā iekārtā cita patiesība. Mūsdienās arī.

Palasi labāk Ezergaili, tas nopietns pētnieks. Un Salaspilī nebija nāves nometne. Bija koncentrācijas nometne vai pat divas, ja pieskaita karagūstekņu nometni.

salaspils nāves nometne vispār ir kautkas īpašs. mana oma kara laikā devās apciemot savu tēvu, kas tur bija ieslodzīts [polis, ne jūds] . tad kad jau muzejs tika ierīkots nometnes vietā, viņa brauca apskatīt kā nu ir. bet plašā instalācija - salaspils nāves nometne, kā smejies , atradās otrpus dzelzceļa sliedēm, pretējā virzienā, nekā viņa kara laikā bija ciemojusies. nometne gan esot bijusi abās pusēs sliedēm. vienā tagad ir instalācija, otrā ir dārziņi. tad nu salaspilnieki tagad audzē kapu dārzeņus.

bet par to vai ebreji ir jāiznīcina, drosmīgākie vēsturnieki joprojām strīdas. protams , ka iznīcināja, bet bojā gājušo skaits nelīmējas ne ar tālaika nacionalitātes pārstāvju skaitu eiropā + to pēkšņu skaita palielināšanos ārpus eiropas, gan ar fizikas likumiem aculiecinieku stāstos neiet kopā. tāpat interesi raisa aizliegums pētīt holakaustu, to drīkst darīt tikai ar kautkādas tur ebreju organizācijas atļauju, ko ir gandrīz neiespējami iegūt. bet apšaubīt bojā gājušo skaitu nozīmē pretendēt uz cietumsodu. katru gadu daži cilvēki par savu uzskatu neslēpšanu dodas cietumā. un tie ir ne tikai kautkādi atsaldēti neonacisti, tie ir arī profesionāli vēsturnieki. tā lūk.
nenostājos nevienā no pusēm, bet fakti un attieksme vedina uz pārdomām.
respektīvi, tas ko gribēju ar to teikt, ir , ka protams , ka izmantoja asinis un ne tikai. un tradīcija turpinās, jo israēlas militāristi [kas paši to atzina] , kā nesen presē tika rakstīts arī izmantoja palestīniešu detaļas savu karavīru lāpīšanai.

Kā jau visur lielajā politikā pastāv dubultstandarti, tā arī, domāju, šeit tam nebija nozīmes - štrunts par nosrausto "augsto" redzējumu - ja bija izdevīgi, to locīja kā vajadzēja, tātad arī ebreju asinis varēja izrādīties gana labas ārietim.

Come on, visu nosaka situācija, un arī mēs reizēm rīkojamies pretēji saviem uzskatiem, ja "šoreiz tā vajag", vēlāk vnk uzdzerot šņabi un pēc nedēļas aizmirstot.