Okt. 28., 2009 | 01:05 pm
No:: dienasgramata
ja atņem nost visādus marginālus gadījumus, tad atbilde ir vienkārša: paperback grāmatas sliktāk pērk. Daļēji to var skaidrot ar latviešu raksturu, ievērojamu daļu grāmatu nopērk, lai dāvinātu, bet dāvināt "lēto" izdevumu nav smalki. daļēji tā ir arī palieka no PSRS laikiem un tās kultūrtelpas, kad labas grāmatas bija deficīts un tās lika plauktos, lai pazīmētos (ko tu pazīmēsies ar nobružātiem vāciņiem?), Krievijā arī joprojām neizdot mīkstos vākus. Trešais skaidrojums - lai ieviestos pasaules prakse, kad grāmatas pirmais izdevums iznāk cietajos un dārgajos vākos, un tikai tad, kad to visu izpērk, izlaiž paperback, lai to nopirktu visi pārējie, kam pirms tam bija naudas žēl, Latijā ir pārāk mazs tirgus un visi potenciālie pircēji ir apmierināti jau ar vienu metienu (taisīt atsevišķu maketu priekš cita veida izdevuma izdevniecībām neatmaksājas). Teorētiski varētu pamēģināt otrādi - no sākuma izdot lētu iesējumu, bet tad, kad noskaidrojas, ka to pērk, laist klajā dārgo, tikai tas ir pārāk liels risks. Vispār jau gandrīz ikvienu grāmatu te izdot ir risks.