pajautā! - Suns

esam nolēmuši nekastrēt. vai pastāv tomēr tādas tabletes?

Mums te kaut kur kaimiņos dzīvo viens kastrēts čauviņš - bēdīgi skatīties, kā šams tiek apcelts, i pietam čakars ar barošanu ar kļuvis riebīgs - ne jau tāpēc, ka sunīts negribētu kaut ko, bet gan tādēļ, ka risks uz vesel.probl. Nu dzivs piemērs, kāpēc labāk sunīti pieņemt tādu, kāds viņs ir.

nejau būtne ir kļuvusi riebīga- suņuks pat mieramika, trīcvaidziņš, bet pēc kastrēšanas citi suņi kaut kā pamanījās šamo sākt dzenāt. Pareizi jau te minēja - mēs neesam ieinteresēti viņu kastrēt, jo diez vai tas kunkulīts uzrāpsies uz vilcenes, lai uztaisītu mazuļus, bet sava izmēra suņuku tik viegli, lai neplānoti tiktu pie mazajiem, diez vai atradīs.
Pagaidām nedz ar barošanu, nedz lielos kumosos ar uzvedību problēmu nav. Tas, ka šis ik pa brīdim vakaros kustina savu dupsi nav pietiekams iemesls, lai padarītu dzīvnieciņu par bedzimuma radību. Tikai nemēģiniet ieskaidrot, ka kastrēšana to neietekmē - diez vai vīrietis bez olām būtu vīrietis. Vairošanās ir gan cilvēka gan dzīvnieka dzinulis, nav ko čakarēties.

Ja kļūdos, tad labojiet mani, taču loģiski domājot, ja tiek nomākta dzimumfunkcija un vars kustonītim (vai tas būtu cilvēks, sunītis vai vai kas cits) neizstrādājas hormoni un vēl sazin kādas vielas, tad viņš tāds gaudens vien paliek. Ar vairumu manu tantu un kaimiņu kastrētajiem kaķiem tieši tā arī ir. Viduslaikos taču jauniem puikām grieza nost olas, lai šie varētu nodziedāt augstas balsis . Pierādījums tam, ka pēc kastrēšanas kaut kas savādāk tomēr tai organismā notiek. Varbūt sunītis nesāks augstāk vai spalgāk riet, taču tāds, kāds ir tagad, viņš tiešām vairs nebūs.