pajautā! - tautasdziesma

Nu tur jau tā lieta. "Skaļi un skanīgi" var arī dauzīt kastroļu vākus (un neviens nepaliks vienladzīgs). Man liekas, jautājums bija par to, kas var saviļņot. (Oooochhh, vemt zigzagā, iedomājoties vien: pidirallā, pidirallā... par ko mūs apņirdz pašu līdziedzīvotāji, kas nav latvieši. Diemžēl. Lohu tautasdziesmu ir krietni vairāk nekā cilvēku tautasdziesmu. Lohu tautasdziesmas izceļas ar "skaļi un skanīgi", ar aizguvumiem no vācu val. un ar pašapziņu, kas balstās uz prieku par kaimiņa nosprāgušo govi - mana govs labāka, līdz ar to es pats labāks, ak jērum jērum jērum. Pats par savu naudu dzēru. Uhcā, uhcā.)

Ech, nav svarīgi, nožēloju, ka te vispār iesaistījos, nav jau mana saruna, un tomēr: simptomātiski šķiet tas, ka tautas pašapziņas komponents ir pašnožēla. :) Divos veidos. :) Kura tautasdziesma visvairāk saviļņo... Vienu t. s. tautas daļu saviļņo skaļa un priecīga bļaušana par "pats par savu naudu dzēru", "es nenācu šaivietāi" u. tml. Otru - noteikti kaut kas nekrofilisks, kur "labāk manu galvu ņēma", "dvēselītes lasīdam'" etc. Man liekas, nekādas "tautas" nav jau krietni sen, vismaz deģenerējusies pašizpausmes gaume par to liecina / neliecina par paš-apzinātas tautas klātbūtni. Ir tikai sadomazo: ja mani nesit (liku bēdu zem akmeņa), tad manis nav (birst ābelei balti ziedi, birst man gaužas asariņs).

Zinu, ka nav forši pukstēt anonīmi. :( Zinu. Joprojām reizēm ieciemojos Cibā, bet nav uzrāviena saveidot sev personisko cibu un izpildīties likumīgi.

merci :)