pajautā! -

+ citrona shkjeeliiti

Te veel:
Zanda Kozlovska, Aija Britāla
«36,6 °C»

Sulas var sākt tecināt jau agrā pavasarī, kolīdz zeme atkususi, tomēr precīzu laiku neviens nenorādīs, jo katru gadu daba mostas citādi. Viena no pirmajām sulu tecināšanai gatava ir kļava – no tās sulu var iegūt pat divas līdz trīs nedēļas agrāk nekā no bērza. Kļavu sula ir daudz saldāka, jo tā satur vairāk dabisko cukuru. Kļavu sulu iztvaicējot, var iegūt saldu sīrupu, ko uzskata par delikatesi.

Aprīļa sākumā kļavām sula vairs netek, tāpēc saldenā dzēriena tīkotājiem jālūkojas pēc bērzu birzs. Pieredzējuši sulu tecinātāji sulas ieguvei iesaka izvēlēties koku, kas aug klusā, nomaļā vietā, lai sulu neiekāro citi, tajā neiekļūst putekļi un netīrumi no tuvējiem ceļiem.

Sulas kvalitāte un garša ir atkarīga no bērza šķirnes – Latvijā to esot divas. Viens ir pūkainais bērzs, kas parasti aug mitrās, purvainās vietās. Lai gan šis koks dod sulu, tā nav tik garda un arī veselīguma tajā mazāk. Augstvērtīgas bērzu sulas ieguvei jālūkojas pēc kārpainā bērza, kas par savu dzīvesvietu izvēlas smilšainu augsni sausā vietā. Kārpaino bērzu var atšķirt arī pēc tā nokarenajiem zariem.



Sula dziedē

Bērzu un kļavu sulas satur daudz dabisko cukuru un mikroelementu, ko organisms viegli asimilē, tāpēc tām ir spēcinoša iedarbība. Bērzu sulas var dzert, lai uzlabotu imunitāti, atvieglotu podagras, reimatisma un radikulīta sāpes un paātrinātu brūču dzīšanu. Zinātāji apgalvo, ka pavasarī izdzerot vismaz desmit litrus tikko tecinātas sulas, no organisma tiek izskaloti visi ziemā uzkrājušies sārņi un smiltis no urīnizvadceļiem.

Senās ārstniecības grāmatās ieteikts lietot apses sulu pa pusglāzei divas reizes dienā, lai atjaunotu visu organismu. Taču, lai cik veselīga būtu šī dzira, atšķirībā no bērzu un kļavu sulas tā garšas ziņā ir visai nebaudāma.



Bērzu sula – zupas šķīvī

Ja svaigu bērzu sulu dzert apnicis, to var izmantot ūdens vietā, gatavojot dažādus virumus – tajā var vārīt gan tēju, gan zupu, gan mērci pie kartupeļiem. Ēdiena garša kļūst labāka, bet veci ļaudis pēc šādas sulu kūres aizmirstot par ziemā sāpējušām kāju locītavām un muguru. Dietologi apgalvo, ka bērzu sulas arī pēc vārīšanas no savām labajām īpašībām neko daudz nezaudē, tikai jāņem vērā, ka sula ātrāk met burbuli un vārot var nedaudz putot.



Skaistumkopšanai

Sulas var izmantot arī skaistumkopšanai. Senlatvietes sulās esot mazgājušas seju, jo tajās esošās vielas uzlabo ādas elastību un sejas krāsu, kā arī pasargā ādu no pavasara saules staru kaitīgās ietekmes. Bērzu sulā var skalot matus – tas palīdzot atbrīvoties no blaugznām, mati aug ātrāk un ir kuplāki.

Kad bērzu sulas ieraudzētas, daudzas no to labajām īpašībām iet zudībā, tomēr arī tad tās ir veselīgākas par dabisku avota vai krāna ūdeni. Raudzētās sulās saglabājas organiskās skābes, mikroelementi, dabiskie cukuri un vitamīni. Tāpēc dzeriet uz veselību!



Bērzu sulu raudzēšana

* Sulai pievieno nedaudz rozīņu, cukura, citrona vai apelsīna miziņu. Pēc garšas var pievienot arī dzērvenes. Liek pagrabā, lai stāv un rūgst.

* Svaigi tecinātas sulas iepilda pudelēs, ieber pa ēdamkarotei cukura un trīs līdz piecas rozīnes. Stingri aizkorķē. Lai sulas ilgāk uzglabātos, tās novieto vēsā vietā.

* Trīs litriem bērzu sulas pievieno vienu vai divas ēdamkarotes šampanieša. Lej traukos, hermētiski noslēdz un liek pagrabā. Ja vēlas, lai sulas ātrāk nogatavotos, tās pāris dienu var paturēt siltumā.

* Sulām pāris dienu ļauj istabas temperatūrā kārtīgi ieskābt un iepilda šampanieša pudelēs. Katrai pudelei pievieno ēdamkaroti brendija vai degvīna un tējkaroti cukura. Pudeles rūpīgi aizvāko un liek pagrabā guļus, lai nostāvas.

* Pieredzējuši sulu raudzētāji neiesaka sulai pievienot upeņu zariņus – tad mēdzot uzmesties pelējums.

* Lai sulas neglumētu, tām var pievienot kādu krustnagliņu.

* Kad no bērza sāk tecēt duļķaina sula un kokam plaukst lapas, tecināšana jāpārtrauc.