Jun. 17., 2009 | 11:11 am
No:: flitta
Piekrītu Tev par to, ka neviens suns pirms 30 gadiem nost nemira no tā, ka ēda tumes, bet - tad arī vairākums suņu bija/ir jaukteņi, jeb, t.s. - krancīši, kas ir daudz izturīgāki kā škirenieki. Nezinu, varbūt arī mūsējam ir kas piejautks klāt un nav tīrs čiuahua (pēc skata it kā viss ok, bet papīru nav un mums arī īsti nevajag, jo meklējam draugu nevis konkursu čempionu), bet nu fakts kā tāds, ka vets teica, lai dodot speciālo barību, jo šie mazgabarīta d*rsēji esot cimperlīg - dosi makaronus, nespīdēs spalva, utt. Vakar mūs vēl tas dakters riktīgi norāja, ka dodam viņam doktordesu (tā pagaidām ir vienīgā, ko šis ēd). Lasīju, ka no visām putrām riskantākā kucēniem esot tieši auzu tume. Ja vārot, tad jāvārot mieži un jāpiejauc gaļa, jo auzas esot "smags" ēdiens un suņuks varot iedzīvoties vēdera izejas traucējumos. nu, nezinu, mēs vēl cīnāmies iebarot viņam to, ko šim būtu jāēd. Vakar, pēc 4 dienu ūdens dzeršanas šis tomēr piegāja un pabakstījās ar savu barību - kanpi, bet nu pats laikam saprata, ka kājas atstieps, ja neēdīs. Bet enīvej, paldies par padomu. :)