pajautā! -

Ja mēs runājam par demagoģijas zinātnisko aspektu un tās ietekmi uz sabiedrības kopuma psihisko veselību, tas es droši varu apgalvot, ka demagoģijas vispārpieņemtā varbūtības ideja ir tikai un vienīgi kāda filozofējuma pamatsastāvdaļa. Ņemot vērā, ka sabiedrības punktuāli demagoģējošā daļa ir apgriesti proporcionāli pilnīgi nesaistīta ar otru sabiedrības daļu, kas zinātniski neatbilst sociuma ietekmes grupai. Vel jo vairāk, ja mēs par pamatu ņemam Dēmokrita un Sokrāta filozofiskos traktātus, kas saistīti ar sociuma izpētes vispārējo būtību, tad demagoģijas jautājums nostājas otrajā plānā, līdz ar vienpadsmitstīgu superteoriju un pīļknābju pārošanās periodiskumu atkarībā no saulaino dienu skaita gadā. Vel jo projām es uzskatu, ka demogoģija ir klajš izgudrojums, kas nebalstās uz nevienu mums saprotamo zinātnes aspektu, un iepējams ir radusies daudz un dažādu zinātnes virzienu sinerģēzē.

Vai var šo pietiek?

šajā situācijā jūtos gana glaimots, lai gan manas jūtas ir iespējams tikai un vienīgi izteikt vizmas četros virzienos un ne visas vienlaicīgi. Tāpēc mana sajūtu gamma ir gana ekspresīva visos virzienos, tikai ne vienmēr ir iespēja to visu koordinēt un vērst pret vienu indivīdu, bet parasti tas viss izdalās, pārkārtojas visapkārt radot visa sociuma garastāvokļa un sajūtu izmaiņu par nepilnu procentu, jebkurā virzienā. Paldies, tev apr labajiem vārdiem, ko es noteikti saprotu, ka ir tikai lieka lišķība un tukši glaimi inkognito virzienā, lai zuturētu vispārēju labo toni iekš cibas vides. cio!