pajautā! -

nu tad tu šobrīd izvirzi jautājumu, vai mūsdienu medicīna ir vispār uz kaut ko spējīga un tā kā jau tava pamatnostādne šajā jautājumā ir ka nav, tad tas no faktuāli apspriežama jautājuma kļūst par filosofisku.

ja tu pa desmitgadēm salīdzinātu medicīnas attīstību, tad nāktos secināt - jā - progress ir nenoliedzams. tomēr problēma līdz ar šo progresu ir cilvēku ticība medicīnas visvarenībai. nav ripas pret visām slimībām, mēs joprojām nedzīvojam mūžīgi.

kā jau teicu, neesmu ārste bet farmaceite. es pieļauju, ka tas lūzums bija tāds, ka rentgenā bija grūti saskatīt. nav jau tās bildes 3D, ar izsaukuma zīmi problēmas vietā. gribētos, lai ir, bet nav :(

arī manā lauciņā var viss kas notikt. tā piemēram var iestāties anafilaktiskais šoks no aspirīna. neviens to neparedzētu, bet pacients stāstītu, ka tā noteikti bija farmaceita vaina.

protams, es necenšos apgalvot, ka farmaceiti un ārsti un vispār medicīnas speciālisti visi ir dakteri hausi. visi ir cilvēki un neviens nav visvarens. diemžēl :(

runājot par jogu, pašiedvesmu utt - protams, ja tas palīdz, kāpēc gan ne. tomēr joprojām pieturos pie viedokļa, ka slimam cilvēkam būtu jālūdz speciālista palīdzība, jo bez zināšanām šajā jomā uzstādīt diagnozi vai noteikt ārstēšanu ne vienmēr ir iespējams.