pajautā! -

Kā īsti tas tā sabiedrībā novērojas - vai pret tuvu cilvēku drīkst būt atklāts? Vai drīkst teikt, kas viņā ir slikts, kas ir viņa vājās puses, kas viņā ir pretīgs un tml.? Šķiet, partnerattiecības parasti ir tāds liels farss, kur abi baidās teikt patiesību, un, kad tā tiek pateikta, visi apvainojas un, iespējams, attiecības izjūk, jo patiesība tiek nosaukta par necienīšanu.
Tad kā ir - rūgto patiesību vai saldos melus?