Latvijas darba tirgus

« previous entry | next entry »
Jan. 7., 2008 | 05:49 pm
posted by: judiite in pajautaa

ir tā, ka es ar lielāko prieku tagad gribētu, lai šis jautājums izraisa tādu kā diskusiju, pārdomas par to, cik daudz mēs, tie kas [pagaidām aprobežosimies ar darba ņēmēja, ne devēja statusu] grib strādāt/strādā, zinam par darba tiesiskajām attiecībām? konkrēti jautājums ir tāds, vai tu, strādājošais cibiņ, vairi, liekot roku uz sirds, teikt, ka, jā, es zinu savas, kā darba ņēmēja tiesības, pārzinu likumdošanu, kas uz mani attiecas stājoties darba attiecībās. Pat ja algu saņem aploksnē un nēsmu slēdzis nekāda veida darba attiecību līgumu, tev ir skaidra nostāja par to, kāpēc nēesi to darījis ... principā uz ko es gribētu uzvedināt domas, un tās man ir nepieciešamas tādai kā pētījuma uzsākšanas pirms pirms stadijai, kā tev šķiet, darba tiesisko attiecību nepārzināšana tieši no darba ņēmēja puses, ir uzskatāma kā viena no latvijas darba tirgus problēmu saknēm. vai arī tev šķiet, ka - a) LV darba tirgū nav problēmu, un tas kārtējo reizi ir mēdiju uzpūsts murgs, par ko es pat nešaubītos. b) tā esmu tikai es, kas iedomājusies, ka LV darba tirgū ir problēmas. c) darba tiesīskās attiecības nepārvalda ne darba ņēmējs, ne darba devējs, un lielākā atbildība ir jāuņemas tieši darba devējam. d) visiem šeit viss ir vienalga, lai tā valsts nogrimst.

zinu, ka ļoti gari sanāca, bet mans mērķis ir paraut vaļā k kādu diskusiju,nezinu vai sanāks, bet es ļoti cenšos :)

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {10}

pata

from: [info]pata
date: Jan. 7., 2008 - 10:29 pm
#

es savas tiesības (un pienākumus) zinu.
taču tā nacionālā mērogā vairāk sliecos uz pēdējo d) variantu. manuprāt, ja nebūtu vienalga - gan darba devējiem, ņēmējiem, gan valsts kontrolējošām insitūcijām, tad situācija Latvijā būtu citādāka. tāpēc ka augstākajā līmenī 'roka roku mazgā'. ja to visu noreducē uz darba ņēmējiem, tad, protams, viņiem ir svarīgi zināt savas tiesības. BET. lai tās realizētu un iegūtu visus pienākošos labumus - gan oficiālu algu, gan ikgadējo atvaļinājumu, dubultu samaksu par virsstundām etc. - cilvēkam nereti ir jācīnās un jāpierāda, ka viņam tas viss pienākas. Nu, un cīnīties viņš ir gatavs tad, ja viņam ir izeja - rezerves plāns: ja man šeit parādīs durvis, es noteikti atradīšu citu vietu, bet savu taisnību es pierādīšu. Ļoti daudziem Latvijā šīs izvēles nav, tāpēc pacieš to, ko atmet. Nu, tā kaut kā :)

Atbildēt