Jan. 7., 2008 | 10:29 pm
No:: pata
es savas tiesības (un pienākumus) zinu.
taču tā nacionālā mērogā vairāk sliecos uz pēdējo d) variantu. manuprāt, ja nebūtu vienalga - gan darba devējiem, ņēmējiem, gan valsts kontrolējošām insitūcijām, tad situācija Latvijā būtu citādāka. tāpēc ka augstākajā līmenī 'roka roku mazgā'. ja to visu noreducē uz darba ņēmējiem, tad, protams, viņiem ir svarīgi zināt savas tiesības. BET. lai tās realizētu un iegūtu visus pienākošos labumus - gan oficiālu algu, gan ikgadējo atvaļinājumu, dubultu samaksu par virsstundām etc. - cilvēkam nereti ir jācīnās un jāpierāda, ka viņam tas viss pienākas. Nu, un cīnīties viņš ir gatavs tad, ja viņam ir izeja - rezerves plāns: ja man šeit parādīs durvis, es noteikti atradīšu citu vietu, bet savu taisnību es pierādīšu. Ļoti daudziem Latvijā šīs izvēles nav, tāpēc pacieš to, ko atmet. Nu, tā kaut kā :)
taču tā nacionālā mērogā vairāk sliecos uz pēdējo d) variantu. manuprāt, ja nebūtu vienalga - gan darba devējiem, ņēmējiem, gan valsts kontrolējošām insitūcijām, tad situācija Latvijā būtu citādāka. tāpēc ka augstākajā līmenī 'roka roku mazgā'. ja to visu noreducē uz darba ņēmējiem, tad, protams, viņiem ir svarīgi zināt savas tiesības. BET. lai tās realizētu un iegūtu visus pienākošos labumus - gan oficiālu algu, gan ikgadējo atvaļinājumu, dubultu samaksu par virsstundām etc. - cilvēkam nereti ir jācīnās un jāpierāda, ka viņam tas viss pienākas. Nu, un cīnīties viņš ir gatavs tad, ja viņam ir izeja - rezerves plāns: ja man šeit parādīs durvis, es noteikti atradīšu citu vietu, bet savu taisnību es pierādīšu. Ļoti daudziem Latvijā šīs izvēles nav, tāpēc pacieš to, ko atmet. Nu, tā kaut kā :)