pajautā! -

cienīt -īju, -ī, -ī vai -u, -i, -a, pag. -īju, pārej.

1. Atzīt un augstu vērtēt (kādu, ko); just cieņu (pret kādu, ko). C. darba darītājus. C. vecākus. C. kāda pūles. Visu cienīts cilvēks.
2. Just sevišķu patiku (pret ko), atzīt par labu, patīkamu. sar. C. baletu, klasisko mūziku. Sk. arī cienījams.

sadzert ja lūdz.

skatoties. cik gadu. Ja daudz, tad to paskaidrot nevar.

choose:
1. too late.
2. cieņa ir tas, ko pieprasīt nevar.
3. varbūt lieta nemaz negrozās ap "cieņu".

Nākamreiz, kad tas cilvēks Tev kaut ko lūgs, sūti viņu dirst!
Cieņu apgūst grūtībās. Cienīt spēj tikai tas, kurš ir spējīgs just, kurš ir spējīgs just līdzi ciešanās, kurš ir spējīgs novērtēt cita pieliktās pūles.
Parasti ar to lielas problēmas ir visādiem izlutinātiem siltumnīcas bērniem/cilvēkiem.
Ar tādiem nedrīkst auklēties. Tas nāk par ļaunu visiem. Ja redzi, ka cilvēks nesaprot, ko nozīmē cieņa, pateicība un tml., tad vajag pret viņu izturēties vienkārši godīgi - dots pret dotu.
Es ticu skarbai mīlestībai. Es ticu sitienam pa seju, ja tas ved pie apskaidrības.

Ja ciena, tad mīl.
Neatceros, bet šo kkur dzirdēju un nodomāju, ka daļa patiesības ar' ir!