pajautā! - Filcs

http://en.wikipedia.org/wiki/Felt

ja nav problēmas ar vācu valodu, meklē gūglē trockenfilzen.

nekāda lielā māksla nav, tiesa, durstīšana bumbiņu vedošanai ir diezgan laikietilpīga, krellēm vairāk nedr tieši slapjā teknika- iet ātrāk. ar adatiņu[adatiņām] var vairāk figūriņas veidot.

krāsas jauc, ņemot tos mučkuļus, "izplūkājot" to tādā leilā masā, saviļā plaukstā un tad dursti. tas nāk vienk. ar mēģināšanu, jo katram ir absolūti savas tehnikas. zvēriņus veido līdzīgi, no tās masas mēģini kājiņas, rociņas sarudstīt. iemanoties. stundas laikā lācīti, zaķīti var sadrustīt.

ok, visu no sākuma-
filcēšanai ir divas tehnikas- sausā(ar adatu) un tradicionālā jeb slapjā

pēdējā pasaulē ir izplatītāka, vismaz šeit pie manis vācijā visi zina un visi ir mēģinājuši.
notiek tas tā- ir vajadzīga bļodiņa ar situ ziepjūdeni, burbuļpapīrs, kas stingri piestiprināts pie galda. un vilna. ir cilvēki, kas no sākuma izveido no avīzes mazu bumbiņu, tad to aptin ar vilnu un sāk vāļāt pret butbu
plēvi- tā, lai liekais ūdens var notecēt.. jābūt tam visu laiku ir it kā mitram, it kā ne. un tā turpini, līdz vilna ir tik ļoti un viendabīgi savēlusies, cik tu vēlējies.

otrā tehnika ir tā ar adatu. man personīgi sirdij tuvāka, jo ar tiem ūdeņiem ir ņemšanās un nevar, piem., pa ceļam vilcienā/autobusā neko sameistarot. tomēr bumbiņu taisīšanai tā ir par lēnu, krellēm un tādiem masu produktiem (puķēm, somām, čībām utt) slapjā filcēšana ir prakstiskāka.

it kā izklausās baigi sarežģīti vai vismaz ķēpīgi. tomēr- nebūt ne, to visu var tiešām ātri apgūt. painteresējies, vai skolēnu pilī nav kādi kursi, vienas dienas filcēšana vai kas tāds. kā arī internetā (diemžēl mācēšu patiekt vien kur vāciski meklēt) ir daudz info.