pajautā! - Kāds vīns pie kartupeļu-sēņu sacepuma?

tev viirietis ir ex-padomju armijas karaviirs? tiem jau gurkjiiti un vodochku, ne viinu.

23.februaaris veesturiski ir sarkanaas armijas (taas pashas padomju armijas) izveidoshanas diena.

tauta, wī :)

es neko nesvinu un pat nezinu par to. Visa mūža laikā nav nācies arī satikt nevienu, ka šo dienu atzīmētu.

padsmitgadīgie noteikti nezina, bet nu...zini, man ir vecāki, kuriem nav padsmit un viņi NEKAD nav to atzīmējuši (arī ne 8.03.). Kā jau teicu - neesmu satikusi nevienu - arī nevienu, kam vairāk par 30 (apzinoties, ka esmu, iespējams, par jaunu, lai pa īstam to piedzīvotu). Varbūt man vienkārši veicies augt un dzīvot starp cilvēkiem, kas principiāli boikotē padomijas uzliktos "svētkus".

Es necepos. es par to vispār nedomāju un par šīm dienām aizmirstu vai (kā šajā gadījumā) pat nezinu.
Kas vienam stulbs, otram - ikdiena. Man, piemēram, diezgan stulbi liekas smēķēt savu bērnu klātbūtnē, bet nu...katram jau savs.
Vari vienkārši uzskatīt, ka šādi svētki man pazīstamajiem cilvēkiem nav likušies nepieciešami. Arī man tā neliekas. Mani vecāki mīl viens otru ik dienas (I know - I've seen it), mazi pārsteigumi (tādi kā īpašas brokastis vai dāvaniņas) arī bez visiem svētkiem ir redzēti mūsu mājās.

Man principā ir vienalga, no kurienes šādi svētki. Man nav nekas pret tiem, man vienkārši tie ir vienaldzīgi. Arī Valentīndienu es nesvinu un man tā ir dziļi vienaldzīga bijusi kopš tās ienākšanas Latvijā (te pat nav runas par vecāku ietekmi un audzināšanu - man vienkārši tas nekādas īpašas emocijas nesagādā). Es šeit nevienam nepārmetu svinēšanu, es tikai daru zināmu TEV, ka ir liela tautas daļa, kas ignorē šo dienu.

Ak jā - Tu uzminēji - es tik tiešām pēdējā laikā cenšos svinēt senlatviešu svētkus ĪSTAJOS datumos. Arī vasaras saulgrieži man ir 20.-22. jūnijā, nevis 23. Bet tas tā, tam nav NEKĀDA sakara ar principiem pret citu izdomātiem svētkiem.

Priecīgus TEV visus svētkus, kurus izdomā svinēt ;)

piekriitu.

Man nav īpašu argumentu. Man vienkārši ir VIE-NAL-GA! Man nav nekādas vēlmes pirkt puķes (vai dajebko) visiem firmas vīriešiem, es neesmu izslāpusi pēc visu apkārtnes mužiku skūpstiem aukstā marta dienā. Es šogad saņēmu ļooti patīkamus apsveikumus vārdadienā. Arī dzimšanas dienā par mani atcerējās, kaut es par to pati bieži vien aizmirstu. Man pietiek svētku. Kolektīvā vārdadienu un dzimšanas dienu ir pietiekami daudz, lai vēl kāda puķu pirkšana liktos vienkārši apgrūtinoša, ne tikai nejēdzīga. Nē, nē, cienītie, nepārprotiet - man nav nekas pret vīriešiem (un to, ka viņi grib bučot sievietes), bet es esmu augusi citā sabiedrībā (un tā nav tikai ģimene, tas ir visur, kur man nācies šajās dienās būt), kur neviens nav šīs dienas atzīmējies, respektīvi, es arī nejūtu pēc tām nekādu vajadzību. Es mīlu cilvēkus tāpat un, ja man kāds pēkšņi liekas īpašs, es viņam to pasaku. Ja man uznāk vēlme kādu sabučot, es to daru. Šos svētus neievēroju un nezinu par to eksistenci (praktiski, ne teorētiski).

un galu galā - Jums, cienītie, nav vienalga? Es taču neesmu pret tiem, nevienam neko neesmu pārmetusi (pretēji goddes pat neuzskatu šeit neviena tradīcijas par stulbām), sviniet līdz baltām pelītēm, bučojiet visas firmas dāmas no šefa līdz apkopējai un dzīvojiet laimīgi!
Nē, es neesmu nedabūjusi babka pēc 40, kuru neviens neapsveica 8.martā pirms pieciem gadiem, jo nebija izmazgājusi matus. Man viss ir labi, es vienkārši nesvinu to, ko svinat Jūs!

*Atkārtojos - priecīgus Jums visus svētkus, kuri vien jums iepatīkas!

Visu gaišu,

Nenorm.

tieshi taa :). Viirieshi arii jaamiil :)!