pajautā! -

--- Prologs ---

Ak, cienītais, jūs nezinat
Cik daudz es izdzert varu.
Netici? Ha, panāc šurp
un iedod glāzi alus!

--- --- ---

Un pienāk ziema, naudas nav
Zin, nevar savilkt galus...
Bet tas mums viss ir vienaldzīgs
Jo mums ir glāze alus!

Un jautri dziedam salā mēs
Kam cīnīties ar salu?
Jo kas gan silda dvēseles
Vēl prasmīgāk par alu?

Un kad atkal jādedzina
Gaismai smalkus skalus
Mēs laimīgi tik uzdziedam
Un dzeram glāzi alus

Un ziema aiziet svinīgi
Un atstāj slapjus palus
Bet mums no mājas iziet? Nē!
Mums ir glāze alus!

Pavasars sauc dejā griezt
Un dziedāt dziesmu skaļu
Jo, kad visi izdiesies
Tad brālīgi dzers alu!

Un tāpēc es tik skandinu
Un dejā visus vadu
Lai ātrāk visiem nogurums
Lai dod man gardu alu!

Un mans dibens nepazīst
Ne lenteni, ne spaļus
Jo es esmu veselīgs
Kad dzeru tik daudz alus!

Un, kad savam zirdziņam
Pakavu es kalu
Ģībon's uznāca tad man
Jo nedzēru es alu.

Un kopš tās dienas, nošokēts
Es visiem apkārt dalu
Šo svēto, viedo gudrību
Ka jādzer daudz ir alus.

Un tā mēs mājās dzīvojam
Ko vēl var gribēt labu?
Ak, nu protams - jāaizskrien
uz pagrabu pēc alus!

Un nevajag mums svešzemes
Ne haizivis, ne vaļus
Jo mums ir silta krāsniņa
Un mūžam garšīgs alus!

--- Epilogs ---

Ak, cienītais, vai zināt jūs
Kur meklēt zemes malu?
Jūs uzzināsiet to! .. varbūt
Ja dzersiet vēsu alu!

(c) Stopp

Jā, šaubu vairs nav! :D
Šī "lūgšana" man šķiet daudz sirsnīgāka un dabīgāka par "Mūsu Tēvs debesīs..." ;)

alutiņi, vecais brāli, Tu par mani vecākais..

par paldies alu nenopirksi!

Vīnā ir patiesība, alū ir spēks, bet ūdenī - baciļi.

Alus - tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Dievs ir un viņš vēlas, lai mēs justos labi.

alus ari ira sula.