Šķiņķis tiek gatavots no dzīvnieka augšstilba vai pakaļas gabala, tam ir vienlaidus muskulis (liesums) un virs tā vienlaidus 1-3 cm zemādas tauku slānis. Bekons tiek radīts īpašas audzēšānās tehnoloģijas rezultātā, kur cūcis! (nemēdz būt lielopa vai aitas bekons :) ) ik pēc dažām nedēļam tiek barots sātīgi un turot šaurā aizgaldā pārmaiņus ar ar barošnu tikai ar zaļbarību un skraidīšanu pa aploku. Rezultātā sanāk smuki cauraugusi gaļiņa kurā mijas daudzas pāris milimetrus biezas lieluma un treknuma kārtiņas. Protams pie mūsdienu mārketinga kad pārdevējs, lai labāk nopērdotu preci, var dajebko nosaukt dajebkā, un nepavisam nejusties melis, ir redzēti pat tādi brīnumi kā sūdīgas kvalitātes DVD pleijeris, kopā 5 mazām un pavisam sūdīgām grabošām plastmasas tumbiņām, kurš tiek nosaukts lepni - par mājās kinozāli. Vai arī čipši kuri apkaisīti ar kaut kādu mistisku sarkanbrūnu pulverīti un uz paciņas rakstīts "ar bekonu" :) Tā kā visticāmāk vari pasūtīt jebkuru no augšminētajām picām un ne ar vienu ne otru, ne šķiņķis ne bekons nebūs pat vienā ēkā kādreiz atradies. :)
from:
petro
date: Nov. 12., 2006 - 10:37 am
#
Atbildēt