pajautā! -

Ne obligāti plikam. Pietiktu ar to, ka pats sajūti un izveido kaut kādu tēlu, nevis paņem šablonu. Protams, viss ir saistīts un savstarpēji atkarīgs, arī tas, ka kādam patīk zilā vai dzeltenā krāsa ir kultūrfenomens, tomēr augstāka kvalitāte, protams, stilam (tāpat kā jebkam) būs, ja maksimāli attālināsies no gatavām formām, nolaidīsies līdz lietas saknēm un uzbūvēsi kko pats no pirmelementiem. Teiksim, kaut kādas tur nu-metal grupeles vai tas sūds, ko bliež pa teliķi ir kopijas kopijas kopija, līdz ar to visai sekls mēsls, bez pievienotās vērtības, dziļuma un individualitātes, unikalitātes spēka, kamēr, teiksim, tāds Džimijs Hendrikss , Pikaso, Īzaks Ņūtons un tml. paķēra pilnīgi jaunu piegājienu balstoties sevī iekšā, dziļi pie saknēm atrodamā skaņas/krāsas/mehānikas izjūtā.
Tāteikt - atver prātu - kļūsi brīvāks un skaistāks, derīgāks sev un citiem. Kvalitatīvāks.
Ir pienācis Lo-qual laiks, kad bezpersoniska štancēšana iet cauri, tāpat cilvēki necenšas pie šitādiem tempiem iedziļināties cilvēkos vai problēmās, bet kaut kāda cilvēciska pašcieņa tomēr uzstāda par pienākumu būt atbildīgam par savu uzvedību, izskatu, domām utt. Protams, ķīnā ražotus plastmasas mēslus pērk daudz vairāk nekā japānā, štatos vai eiropā ražotus 5x dārgākus ekvivalentus (protams, ar daudz augstāku kvalitāti), bet tomēr cilvēki ciena leibeli Sony nevis Sannoy (or whateva, Made in China).
Nevienam tā patiesi vajadzīgs nebūs kaut kas prasts, kopēts, garlaicīgs - viegli aizvietojams. Tirgus kedas par 2,50Ls pērk ik pa 2 nedēļām un aizmirst, izmet, kamēr kārtīgas Converse čības par 50Ls pucē un lolo.
Pašcieņas jautājums. China-masa-kopija-lēti/Handmade-uikāls-dārgi. The choice is yours.