pajautā! - bēres

Nē, tas, diemžēl nenotiek individuāli. Katrs pieiet klāt uz kādu mirklīti, var paņemt roku rokā, pieskarties, labāk runā klusi, vari nočukstēt kaut ko, tomēr nesaki skaļi. Es tomēr neuzdrošinājos atvadīties no sava labākā drauga, mana draudzene gandrīz noģība, kad viņu ieraudzīja, tik mierīgu, tur guļam.

Nav par ko un veiksmi.

dari tā, kā Tev pašam tajā brīdi gribās, ja gribi, tad parunā, tikai neaizraujies, bet tas nav obligāti, es nevienās bērēs neesmu varējusi pieiet tuvāk par 2 metriem zārkam, ne pie vecmāmiņu, ne vectēvu, nedz brālēna...

ģērbies zolīdi un neuzkrītoši, man šķiet, ka nav obligāti melnā, bet tumšā gan, neko spilgtu, izlecošu un tā, un dieva dēļ nevēro citus, un nevēro un neskaties ar milzīgu žēlumu uz palicējiem, tādus skatienus ir ļoti grūti izturētman ir gadījies vienās bērēs pilnā Nīcas tautastērpā būt, neteikšu, ka būtu neuzkrītošs, sajūtas gan neaprakstāmi drausmīgas bija..

par ziediem, parasti nez pušķīšus ar egļu zariem, kas sataisīti, centrāltirgū pie ziediem ir diezgan liela izvēle..

jā, 3 saujas smilšu, bet arī tās nav obligāti.. es tuvākajiem radiem parasti arī savus ziedus iemetu kapa bedrē, kad to raka ciet, jo tad tie palika aizgājējam, tos tad nenovāca un neaiznesa uz kompasta kaudzi..

visam klāt - ja vien vēl ir aktuāli - neņem vērā silto laiku ārā un paņem līdzi vismaz pamatīgu jaku vai džemperi, jo kapos vienēr ir auksti. Tāda īpatnība.