pajautā! - Kontraktūra

Tā kā nekādi komentāri par tēmu vēl nav ienākušies ("offtopic" augstāk neskaitās), pagaidām apkopošu savus patreizējos pieņēmumus. Tie, protams, nav galīgie secinājumi - būšu priecīgs par jebkuru precizējumu, labojumu, papildinājumu vai kaut vai tikai apliecinājumu, ka pareizi esmu sapratis, u.tml., ja jums tādi ir.

1. Šķiet, ka kontraktūras izveidošanās iemesls parasti nav trauma pati par sevi, bet gan tās radītās sāpes un kustību ierobežojumi. Arī sāpes iedarbojas, ierobežojot kustības. Tādējādi, kontraktūra veidojas, ja traumas un/vai sāpju iespaidā kustību diapazons ir ticis ierobežots pietiekami ilgu laiku.
Tomēr šķiet, ka kustību ierobežojums pats par sevi (sevišķi, ja loceklis nav nofiksēts pilnīgi nekustīgi) diez vai ir pietiekams - cik tad bieži ikdienā (es runāju par tiem, kas nevingrinās speciāli) cilveks izmanto pilnu iespējamo kustību diapazonu? Un tomēr normāli nekāda kontraktūra neizveidojas.
Tadēļ, man šķiet, ka sāpes tomēr ir būtisks priekšnosacījums, lai izveidotos nosacījuma reflekss, kas nepieļauj kustības sāpju diapazonā. Diemžēl, tāpat, kā ar jebkuru citu nosacījuma refleksu - sākotnējo kairinājumu kompleksu (sāpes) novācot, reflekss saglabājas (un, savukārt, rada sāpes - loks noslēdzies).
Pieņemu, ka kaut kāda (iespējams, ievērojama) nozīme ir sabalansētam uzturam (vitamīni, mikroelementi, īpaši magnijs), tomēr neko tuvāk par to nezinu.

2. Iespējamie risinājumi - sākotnējā sāpju iemesla novēršana (ja tas ir zināms), sabalansēts uzturs, skartā locekļa vingrināšana, atslābināšanās vingrinājumi (varbūt karstas vannas?). Vēl kas?

Pašlaik aktuālais jautājums - vai varētu būt kādas kontrindikācijas vingrinājumiem, ja sākotnējais iemesls nav zināms? Laiks ir pagājis pietiekami ilgs, lai būtu sadzijis jebkas, kas vispār ir spējīgs normāli sadzīt.


Un pēdējā piezīme (tā kā daži te kļūst nervozi, redzot apspriežam medicīniskus jautājumus) - tak atslābinaties, neviens te netaisās jūsu vai kāda cita piedāvāto risinājumu vai citu informāciju bez apdomas tūliņ likt lietā (un pēc tam pārmest jums, kā tas tantuks, kurš štatos iesūdzēja kafejnīcu, kurā šim pasniegta pārāk karsta kafija - rezultātā applaucēšanās ;/ ) - tas drīzāk varētu būt tālāk apsveramo ideju avots, jo, diemžēl, katra atsevišķa ārsta pieredze arī ir ierobežota, bez tam, komunikācija starp ārstu un pacientu ne vienmēr ir ideāla, daudz kas paliek nepateikts gan no vienas, gan otras puses (viens nezin, ka tas ir svarīgi, otrs neiedomājas pajautāt u.tml.)... plus rindas, rindas, rindas (nauda, nauda, nauda), bet laiks ta' iet...