pajautaa

Ticīgie

« previous entry | next entry »
Okt. 7., 2022 | 02:57 pm
posted by: aai in pajautaa

Ahoi..

Pirms kāda laika (šķiet, ka kaut kad pavasarī) kādā ziņu portālā lasīju rakstu, kur bija kārtējais (ikgadējais?) TM apkopojums par reliģiskajām organizācijām piederošo cilvēku skaitu Latvijā - biju konkrēti autā, redzot, ka tas cipars bija kaut kas virs miljona.

Vairs nemāku atrast minēto publikāciju, taču redzu analogu par 2018. gadu, kur redzams, ka uz tobrīd 1,92 miljoniem iedzīvotāju 1,25 miljoni bija kādai no šīm organizācijām piederoši. Arī tajā pēdējā rakstā bija kaut kas ļoti līdzīgi - gan absolūti, gan relatīvi.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/ticigo-skaits-latvija-gada-laika-sarucis-importets-ari-mazak-misionaru-un-garidznieku.d?id=51850745

No kurienes ir tā statistika, ka Latvijā 65% ir konfesijām piederoši? Kā to aprēķina?

Jautāju arī tāpēc, ka, personiski novērojot aktīvo daļu, kas iet uz dievkalpojumiem, ir sajūta, ka draudzes knapi turas virs ūdens, arī populāras Rīgas draudzes. Manos laukos tie vispār notiek tikai katru otro nedēļu un tur, cik zinu, norma ir 7 līdz 10 cilvēki. Arī draugu un paziņu lokā nezinu nevienu ticīgo.

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {24}

aai

from: [info]aai
date: Okt. 12., 2022 - 02:14 pm
#

re: Finansiāli draudzēm iet ļoti švaki.

Tā izskatās, tāpēc tos ciparus uzpūš, jo man šķiet, ka pēc tā aprēķina valsts saņmto atbalstu. Nu, vēl jau draudzēm - ne visām - ir nekustamie īpašumi un zeme īpašumā.
Zinu, ka baznīcai manos laukos pieder palieli zemes/mežu īpašumi, no kuriem iekasē smuku nomas maksu gada griezumā, ko visu "kontrolē" no Rīgas. Vadītāja ir mammas paziņa un te nesen stāstīja par to, kas un kā viņiem ar finansēm utt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


mm

from: [info]martins
date: Okt. 13., 2022 - 10:40 am
#

re: pēc tā aprēķina valsts atbalstu
Latvijā nav valstsbaznīca, kas tiešā veidā tiek sponsorēta vai uzturēta no budžeta līdzekļiem. Cik es zinu, tad neviena draudze tiešā veidā nekādu atbalstu nesaņem, balstoties tikai uz, piemēram, draudzes locekļu skaitu.
Cita lieta ir ka, draudzes var pieteikties uz dažādiem, tai skaitā valsts, finansējuma avotiem konkrētu mērķu sasniegšanai. Piemēram, altārgleznas restaurācija no VKKF. Vai arī tagad Rīgas dome uztur konkursu sakrālā mantojuma saglabāšanai, kurā draudzes (ne tikai LELB) var rakstīt projektus un pretendēt uz naudu. Bet tas, ka valsts kādai draudzei vnk maksā par to, ka viņi tur ir, ir mīts.

Atbildēt | Iepriekšējais