pajautaa

Turaidas Roze

« previous entry | next entry »
Jun. 26., 2019 | 02:31 pm
music: Copeland
posted by: pichshsh in pajautaa

Gribu noskaidrot, kura daļa šīs leģendas ir patiesa. Kaut kur lasīju, ka slepkavību un info notiesāto/attaisnoto dārznieku/mīlnieku tiešām atraduši tiesas arhīvos. Varbūt ir kāds raksts tieši par to?

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {11}

Marta Dzērve

from: [info]beatrixe
date: Jun. 27., 2019 - 11:11 am
#

Tas izklausās vairāk pēc pasaciņas nekā pēc patiesības. Bet par patiesību nav ko šaubīties, jo grūti pieņemams, ka minētās aktis, kuras tiesnesis līdz ar diviem piesēdētājiem parakstījis, būtu viltotas. Aktīs bez tam loti daudz lietu sakrīt ar vēstures ziņām. Piem.: Šildhelma kundze raksta tiesnesim, ka priekš 20 gadiem, no 1620. gada rēķinot, zviedru pulki ieņēmuši Turaidas pili. Tiešām Kelchs un Gadebušs pavēsta, ka 1601. gada pavasarī zviedri sakāvuši polus un ieņēmuši pili. Tālāk minētā kundze raksta, ka toreiz baznīca Turaidā bijusi nodedzināta un uzbūvēta tikai pagājušā (1619.) gadā. Zināms, ka 1613. gada baznīcas revīzijā Turaidai nebij savas baznīcas, nedz ari mācītāja. Septiņpadsmitā gadu simteņa pirmos divu gadu desmitos Vidzemē bij īsts juku laikmets, tādēļ nekāds brīnums, ka Turaidas pils 1620. gadā atradās zviedru rokās, kaut gan trīs gadus priekš tam Vālens pili bij ieņēmis un sagūstījis 50 zviedrus. Jau Kārlim IX uz Vidzemi atnākot šejienes muižnieki pa lielum lielai daļai pārgāja zviedru pusē, Caur ko, zināms, viņiem klājās daudzreiz vāji. Kad poli atkaroja Vidzemes pilis no zviedriem (līdz 1611.g.), kā to stāsta Richters un Serafims, tad nav jādomā, ka pēc Kārla nāves līdz 1620. g. Vidzeme pilnīgi piederēja atkal poliem. Kā teikts, nekārtības bij lielas. Abas valstis bij nogurušas un iepītas citos karos. Zemē cīnījās divas pašu Vidzemes iedzīvotāju partijas: polu un zviedru. Tādēļ nekāds brīnums, ka Vālens, uzbrucis Turaidai, to ieņēma un atkal tika padzīts no zviedriem, kuri tad pilī ielika savu pārvaldnieku Šildhelmu, caur ko izskaidrojas, ka polu bēgli atron nesodītu uzņemšanu Turaidā. Par pašu slepkavības vietu runājot jāsaka, ka nevis pati Gutmaņa ala ir aktīs minētā nozieguma vieta, bet kāds augstāk par lielo alu stāvošs, tagad piebrucis rievs, ko Viktors Heils esot cirtis. Tomēr še nevaram skaidri pateikt, cik aktīs minētai kundzei taisnības, jo alā atrod vārdus jau no 1602., pat 1590.gada (?). Domājams, ka Heils minēto rievi izkopis un nevis par jaunu cirtis. Ka Gutmaņa alu vēl toreiz tā nesauca, par to aktis liecina; kā šis vārds alai cēlies, diemžēl nevarēju izskaidrot.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


pichshsh

from: [info]pichshsh
date: Jun. 27., 2019 - 04:04 pm
#

Liels paldies!

Atbildēt | Iepriekšējais