Strazdi no rītiem vēl nesen tik dzirkstīgi čivināja. Tagad viņi sasaucas ķērcot.
Laikam pavasaris jau pārtapis sadzīviskajā ikdienā ar visiem šitiem "Kur liki algu", "Tu dari nepareizi" un "Iznes eglīti".
| |
|
Strazdi no rītiem vēl nesen tik dzirkstīgi čivināja. Tagad viņi sasaucas ķērcot. Laikam pavasaris jau pārtapis sadzīviskajā ikdienā ar visiem šitiem "Kur liki algu", "Tu dari nepareizi" un "Iznes eglīti". |
|
| |
|
Pamanīju, kurā no daudzajām sētas ligzdām šogad ligzdo vārnas. Sajūta kā kad būtu uzvarējusi spēlītē, kaut tā ir visredzamākā no visām ligzdām, un viņas tur jau ilgi. |
|
| |
|
Šorīt nejauši iemetu savu milzīgo darba atsēgu saišķi krūzā ar ļoti karstu tēju. Labi, ka krūzē bija arī karotīte, ar ko izķeksēt atslēgas ārā no tējas. Citādak dabūtu sēdēt gaitenī, ldz tēja atdzistu. |
|
| |
|
Hmm. Angļiem ir Hope, krieviem Nadježda, spāņiem Esperanza. Latviski sievietes par Cerību nesauc. Vāciešiem gan varētu būt Hoffnung kā vīriešu personvārds, ja nebūtu sieviešu dzimtē :D |
|
| |
|
putni
Šodien vārnas ļoti ieinteresēti dzīvojas pa kaimiņjumtu. Vai tik tam nav kāds sakars ar zvirbuļiem, kuri ieperinājušies aiz siltinājuma. Precīzāk, ar mazajiem dumajiem zvirbuļbērniem, kuri tūlīt izlidos vai pat jau kāds izlidojis taisni vārnām nagos. Viņnedēļ viņas sēdēja pie strazdu būra, kurš teorētiski ir vārnu drošs. Saplauka lapas, un vairs nevar redzēt, kas tur notiek, bet vecāki šeptīgi ganās, tad jau viss labi. |
|
| |
|
Ja vēl kāds apmeklētājs vai apmeklētāja, ienākot darbiņā, sveiciena vietā man jautās: "Vai, bet kur tad Jūsu kolēģis - vīrietis?" es sākšu kauties. Vai apjautāšos, vai vņiem tiešām tiešām nepieciešams speciālsists, kas čurā stāvus. |
|
| |
| |
|
Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs. Lai gan mana attieksme pret konkrēto indivīdu ir visumā negatīva, ideja par saulesbrillēm zārkā šķiet vienkārši ģeniāla. Kurš gan varētu plēst sev matus un raudāt rūgtas asaras pie zārka ar nelaiķi saulesbrillēs? Pietrūkst vēl tikai kokteiļa ar saulessardziņu rokā!
P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja. |
|
| |
|
"Šajā trakajā laikā jāatgādina, ka Latvijas valstij šāda drāma pat piestāv, jo Latvija kā nekā dibināta uz teātra skatuves." /(c)x |
|
| |
|
Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst. Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres". |
|
| |
|
Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu! It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga... |
|
