Sprīdītis jeb veca dziesma jaunās skaņās 2.daļa
Vēja māte bija Sprīdītim ieteikusi doties uz bordeli "Mežs" - tur kā reizi esot mazu puisēnu pakalpojumi esot ļoti pieprasīti un viegli varēs nokāst lielo piķi. tur arī Sprīdītis devās. "Mežs" jau no senseniem laikiem bija pazīstams ar savu mazgadīgu meitenīšu un puisēnu pakalpojumiem. Kad Sprīdītis tur nokļuva viņu pieņēma "Meža" īpašniece Zinaīda Petrovna saukta arī par Meža māti. "Kauli un āda no tevis vien ir" teica Meža māte "Tagad klientiem vairāk patīk puisēni ar treknākiem dupsīšiem. Bet nu vismaz savu vēdera tiesu atpelnīsi sīkais." Un tā Sprīdītis sāka strādāt "Mežā". Ar citiem "Meža" bērniem Sprīdītis sapratās labi. Sevišķi ar mazajām mauķelēm, kuras viņam patika daudz labāk par Ļenočku. Tikai ne sūda nevarēja nopelnīt - klientiem tāds sīks, distrofisks pušelis nelikās simpātisks, tādēļ Sprīdītis sāka domāt par došanos meklēt laimi citur. Viendien "Mežā" ieradās būdīgs, tetovējumiem klāts tēvainis ar Kalašu rokās, Lutausis vārdā. Lutausis uzreiz nodemonstrējis savas nenormatīvās leksijas plašos klājumus (ar kuru palīdzību tika veiks izskaidrošanas darbs par Meža mātes un viņas mazgadīgo mauķeļu nodarbošanos), paziņoja ka tagad viņš būšot "kriša" Meža māte no savas iestādes pēdējo "krišu " bija noindējusi ar suņu sēnēm, bet tās nu bija beigušās un Meža māte nezināja kā no tāda lutauša lai vaļā tiek viņu izglāba Sprīdītis, kurš iedeva Lutausim paostīt vēja mātes doto pulverīti, kā rezultātā Lutausis nonāca komas stāvoklim visai tuvā kondīcijā un ar kājas spērienu pa pakaļu tika no "Meža" izvadīts.
Kā pateicību par labo darbu, Meža māte uzdāvināja Sprīdītim gumijas steku, kurš viņai bija palicis no mirušā vīra - pērkama menta, kas bija atsiepis kājas no heroīna pārdozēšanas. Šim stekam bija tāda laba īpašība, ka tas nekļūdīgi trāpīja un ļoti labi lipa klāt miesai, dēļ kā tas bija ļoti noderīgs došanai pa purnu. Patencinājis Meža māti parvērtīgo dāvanu, sprīdītis devās pasaulē tālāk.