Iz Delfu esplanādes
Pelegrīns:Dīķis šosejas malā

Otrpus kapsētas žogam
Vienmēr sokas visjaukāk;
Vienreiz jau mani tur raka,
Toreiz mans vārds bija Dauka.

Godīgi sakot, pie čūskām
Allaž jūtos kā mājās,
Smaga, bet mīlīga sula
Sūcas man basajās kājās.

Līdīšu ārā no ūdens,
Uzpūties, zaļā krāsā,
Stopošu visus pēc kārtas,
Meklēšu savas māsas.

Tās māsas jau sen ir ceļā
Uz slimnīcu baltajiem griestiem;
Slīkoņi naktīs dzer kāzas,
Kurpnieki paliek pie liestēm.