Šeit es domāju situāciju, kad bioloģiskais pulkstenis raida pēdējo zvanu, bet poliamoriskie rotaļu biedri nesūta mesidžus pat dziļā dzērumā, tad lai aizbēgtu no dzīves vientulībā uz atlikušajiem 40-50 dzīves gadiem, ja zarniņa nav par tievu, sieviete var piedzemdēt bērnu, kuru izaudzinās viena.
Ja no šīs izvēles ir pārāk bail, tad var turpināt meklēt hedoniskus prieciņus, piem plātoties ar materiāliem labumiem, un remdēt dvēseli pasakās par pasauli, kur kādam kāds ir tik ļoti vajadzīgs, lai tam piespiestu dzemdēt.
Pasakas? Tu domā to pasaku zemi, ko par Poliju sauc? Kur turīgākas dāmas brauc uz kaimiņzemēm, lai tiktu pie legāla un droša aborta, bet ne tik turīgās ir spiestas piedzemdēt un audzināt negribētus bērnus un grimt dziļākā nabadzībā?
Esam jau šo lietu runājušas. Es pat no ar dauna sindroma slima bērna mammas neesmu dzirdējusi - ak kaut jel man būtu bijusi iespēja viņu likvidēt.
Bija ir un būs cilvēki, kas savu īstermiņa mērķu dēļ ies pāri līķiem, bet ja pa ceļam var izglābt vismaz kādu daļu, tā pat ir vērts.
Mans LOL bija gan par citu tēmu.
Ōū, tu esi sieviete. Cik tev ir bērni?
Daraugu lentā pastāstītu, a tā manu eksotisko uzskatu dēļ man cibā ir šādi tādi "psihofani".
OK, whatever, esmu pārsteigts, jo biju iedomājies, ka esi čalis, tu bliez ar sievietei neraksturīgu tiešumu.
Vēl var taisīt jaunas matemātikas teorijas, konstruēt atomzemūdenes, pētīt tālas galaktikas, seno vēsturi, cilvēks visu ko var. Un cilvēkam ir citi cilvēki, draudzība saucas.
Paliasi par paliatīvo aprūpi Latvijā, apskaties demogrāfijas statistiku un varēsi aptuveni piemest, cik tālo zvaigžņu pētniekiekus apēdīs viņu mājdzīvnieki.
Palitatīvā aprūpe tiek cilvēkiem kam ir neārstējamas slimības, neārstējamu slimību var norauties pilnīgi neatkarīgi no bērnu esamības un skaita.
Paliatīvo aprūpi kā piemēru izvēlējos tāpēc, ka tā kā izrādās ir uz 10 dienām, ja neizdodas to laikā nofinišēt, tad tālāk jau no saviem resursiem uz savu tuvinieku pleciem. Un slimība tiešām neķšķiro, cik skaists un gudrs esi bijis.