| The Limiñanas – The Limiñanas (2010) |
[Nov. 26th, 2010|12:11 pm] |
Ultra-hip and scarily authentic Yeh-Yeh revivalism from Lionel and Marie
Limiñanas. After their previous group – Las Bellas – disbanded, the duo
have the struck out on their own, resuscitating a classic Velvet
Underground sound with heavy infusions of Serge Gainsbourg cool and the
anachronistic production values of Stereolab, resulting in a
gobsmackingly vintage sound drenched in 60s echo and reverb. They’ve
already had a couple of singles out this year, but this s/t LP is
undoubtedly the place to cop their sound in full.
 |
|
|
| Hackamore Brick "One Kiss Leads to Another" [1971] |
[Oct. 6th, 2010|01:49 pm] |
"Unsung Brooklyn band who released one album, One Kiss Leads To Another, on the Kama Sutra label in 1971 before vanishing into obscurity and cut-out bins everywhere. The album has become something of a cult classic, often being compared to 3rd album-era Velvet Underground, Jonathan Richman/Modern Lovers, and other crucial acts on the lighter end of the proto-punk spectrum.", tā LastFm
no failiem. lv
|
|
|
| Love, Peace & Poetry |
[Dec. 31st, 2008|05:21 pm] |
Love, Peace & Poetry is a music compilation series created by Thomas Hartlage. The records explore obscuro psychedelic rock music from specific regions around the world. -- Wikipedia
Love, Peace & Poetry Vol. 9: Turkish Psychedelic Music
Love, Peace & Poetry Vol. 8: African Psychedelic Music
Love, Peace & Poetry Vol. 7: Mexican Psychedelic Music
Love, Peace & Poetry Vol. 6: Brazilian Psychedelic Music
Love, Peace & Poetry Vol. 5: British Psychedelic Music
Love, Peace & Poetry Vol. 4: Japanese Psychedelic Music
Love, Peace & Poetry Vol. 3: Asian Psychedelic Music
Love, Peace & Poetry Vol. 2: Latin American Psychedelic Music
Love, Peace & Poetry Vol. 1: American Psychedelic Music
Lielākoties 192kbps. Par linkiem paldies http://astralden.livejournal.com. |
|
|
| Mr. Airplane Man |
[Mar. 3rd, 2008|06:19 pm] |
Mr. Airplane Man - 2002 - Moanin' @224kbps (1.daļa)
Mr. Airplane Man - 2002 - Moanin' @224kbps (2.daļa)
Mr. Airplane Man - 2004 - C'mon DJ @128kbps
Blūzīgs Bostonas garāžroka duets, kas savulaik ir iesildījis kā The White Stripes, tā arī The Strokes, pašiem gan neizprotamu iemeslu dēļ paliekot ēnā, kaut viņiem ir gan izkopts muzikālais stils, gan labas dziesmas, gan tīri vizuāla atšķirība no citiem garāžroķeriem - proti, abas grupas dalībnieces ir sievietes. Taču pēc skanējuma to nepateikt - ne velti grupa nodēvēta kādas Howlin' Wolf dziesmas vārdā, jo vokāliste patiešām izklausās pēc pieredzējuša blūzmeņa, kuram sagadījies piedzimt sievietes ādā. Par spīti šķietami primitīvajai ģitāra+bungas kombinācijai, Mr. Airplane Man mūzika arī bez tehniskiem fintiem spēj panākt visai unikālu skanējumu, un blūza ietekme spraucas pa visām porām, kas neļauj grupai piekarināt šādos gadījumos ierasto apzīmējumu "panciska mūzika". Jā, brīžiem tā ir skaļa, brīžiem patiešām primitīva, taču nevar noliegt, ka abas dalībnieces itin labi pārvalda savus instrumentus un spēj panākt, lai tie skan kā nepieciešams dziesmai. Turklāt izklausās, ka dziesmas ierakstītas nelielā pagrabā, kas skaņai piedod savdabīgu "matējumu".
No abiem albumiem (ja kādam ir viņu pirmais veikums - Red Lite - ļoti priecāšos par iespēju to novilkt) mans favorīts ir Moanin', kas varbūt nav tik atmosfērisks kā C'mon DJ, taču tajā rodamās dziesmas ir izteiksmīgākas, atmiņā paliekošākas un vienkārši labākas. Jo sevišķi jāizceļ spocīgi aranžētā folkdziesma Jesus On The Mainline, draivīgais Like That un Not Living At All, kas jau pirmajā noklausīšanās reizē šķiet kā sens draugs. Savukārt no C'mon DJ jo sevišķi iesaku novērtēt Don't Know Why, How Long un Lonesome Road.
|
|
|
| The Whigs - Mission Control (2008) |
[Feb. 9th, 2008|10:08 pm] |
Šeit vai torrents šeit
Es saku, ka tas ir kaut kas, kas ceļojis laikā uz pāris minūtēm un tad atgriezies. |
|
|
| Galaxie 500 diskogrāfija |
[Jan. 8th, 2008|11:52 pm] |
Galaxie 500 - Today (1988)
Galaxie 500 - On Fire (1989)
Galaxie 500 - This Is Our Music (1990)
Šodien, klaiņojot pa Rīgas ielām ar kabatā iebāztu pleijeri un austiņām uz galvas, kārtējo reizi pārliecinājos, ka nav sniegotām ziemas dienām atbilstošākas mūzikas par 80.gadu beigu kulta garāžas psihedēliķiem Galaxie 500. Tāpēc piedāvāju viņu diskogrāfiju. Tiem, kas neizpratnē kasa pakausi, lūk, citāts no roks.nemirst.lv rakstītā: "Atkal un atkal atkārtojot vienkāršo formulu, no pieklusināta, brīžiem
Pinkfloidiska sākuma drīz vien paceļas spalga ģitāru kaukoņa ar šķībā
falsetā skandētām mantrām par sniega vētrām, pazušanu prātā un citām
ikdienas ķibelēm. Neatņemama mūzika ziemas dienām un vakariem, kad to
vien gribas kā gulēt siltumā, neuztraucoties par ārpasaulē notiekošo."
Un tā ir nenoliedzama patiesība. Pārvietojoties pa viendabīgi baltu, krītošu sniegpārslu vētrā ietītu pasauli, neskaitāmos slāņos savijušās lēni kaucošas ģitāras, fīdbeks, bungas un vokāls rada satriecoši sirreālu sajūtu. Tāds kā contact high, kad apstājas laiks un pazūd visas raizes, atstājot tikai šķietami mūžīgo sniegu un tikpat nemirstīgo, laikā sastingušo mūziku. Atļauts izbaudīt arī mājās, sēžot uz palodzes un zāles reibumā vērojot aiz loga plosošos sniegavētru, kas, šķiet, bija arī pašu Galaxie 500 iecienītākais mūzikas radīšanas paņēmiens.
Tiem, kas nevēlas (vai rapidšāres untumu dēļ nespēj) vilkt visus trīs albumus, iesaku sākt ar otro ripuli "On Fire". Lai arī tīri muzikālās kvalitātes ziņā, imo, nedaudz atpaliek no "This Is Our Music", ziemīgās noskaņas ziņā tas ir nepārspējams. Snowstorm, Cold Night, Leave the Planet un Decomposing Trees rada ideāli atbilstošu atmosfēru, bet Blue Thunder un Strange vienkārši ir izcilas kompozīcijas. Albumā "This Is Our Music" iesaku pievērst pastiprinātu uzmanību fantastiskajam Yoko Ono kaveram Listen, The Snow Is Falling, narkotiskajiem Way Up High un Fourth Of July, kā arī Sorry. Savukārt debijas albumā "Today" ir atrodams pārsteidzoši labs Džonatana Ričmena/Modern Lovers gabala Don't Let Our Youth Go To Waste kavers komplektā ar divām izcilām oriģināldziesmām: Oblivious un Tugboat.
|
|
|
